Žurnāliste Olga Dragiļeva (Latvijas Radio 4) Latvijas Televīzijas raidījumā „Skats no malas” pauda asu viedokli: iecerētā preambula sludina – krievvalodīgie Latvijā dzīvo „kā pielikums” un šī valsts ir domāta citiem cilvēkiem.
„Diez vai šos cilvēkus, kas balsoja par divvalodību referendumā, tas ir, par krievvalodīgajiem, būs iespējams veiksmīgi integrēt, ja preambula pasaka, ka jūs te dzīvojat kā tāds pielikums, un īstenībā valsts nav domāta jums. Tas, ko es lasu šajā tekstā - šī valsts nav jums, jūs esat kā blakusprodukts,” vērtēja Dragiļeva.
Viņa uzskata, ka šāda preambula sāks nevienlīdzīgu dialogu ar citā valodā runājošiem. Turklāt žurnāliste apšauba Levita sacīto, ka preambulai nebūs juridiska spēka, līdz ar to rodas jautājums, kādēļ tā vispār ir vajadzīga.
Arī žurnālists Sandris Metuzāls (FHM) neredz lielu jēgu šim dokumentam, lai gan atzina – arī nekāda ļaunuma no tā nav. „Vai šo preambulu vispār vajag? Jā, tā var būt un tikpat labi var arī nebūt. Ko tā mainīs gan valsts, gan visu mūsu dzīvē, es nesaprotu. Visas lietas, kas ierakstītas - grūti strīdēties pretī, kas gan var apšaubīt, ka mūsu senči cīnījušies par valsts neatkarību, grūti nepiekrist, ka valsts uzdevums ir pienākums gādāt par pilsoņu labklājību,” pauda Metuzāls.
Savukārt žurnāliste Madara Fridrihsone („Delfi”) preambulas tekstā redz augsni neviennozīmīgām interpretācijām, piemēram, par kristīgajām vērtībām.
Es varu saprast motivāciju, ņemot vērā, ka šī doma dzima divvalodības zīmē, bet es esmu bažīga par interpretācijas iespējām,” teica Fridrihsone.
Arī raidījuma vadītājs Kārlis Streips apšaubīja preambulas nepieciešamību, paužot bažas par tekstā minēto par kristīgajām vērtībām, kuras mūsdienās gan saista ar diskrimināciju pret cilvēkiem. Tāpat viņš uzskata, ka preambulas teksts ir izplūdis, garš un deklaratīvs. „Ja cilvēki nesaprot valsts jēgu, tad tā ir vecāku, ģimenes, politikas vaina,” norādīja Streips.
Jau vēstīts, ka jautājums par Satversmes kodolu kļuva aktuāls pēc 2012. gadā notikušā referenduma par krievu valodu kā otru valsts valodu. Levits iepriekš uzsvēris, ka pieņemot jaunu Satversmes preambulu, var vislabāk tikt atspoguļots neaizskaramais Satversmes kodols.
Satversmes preambulas projekta pagājušajā nedēļā arī prezentēts Saeimas deputātiem, un tas raisījis plašas diskusijas.
