Citi raidījumi

Svētā Krēsla vēsture. Katoļu baznīca pēc reformācijas

Citi raidījumi

Pāvesta Franciska tikšanās Prezidenta pilī

Pāvesta Franciska vizītes Latvijā nozīmība

Skarbs par pasauli, gaišs par Latviju – eksperti par pāvesta vēstījumu Rīgas pilī

Pāvesta Franciska runa Rīgas pilī bijusi visai skarba, jo tajā akcentētas pasaulē plašumā ejošās negācijas – nevienlīdzība, pieaugusī migrācija, tā pāvesta uzrunu vērtēja eksprezidents Guntis Ulmanis. Tikmēr Latvijas vēstnieka Lietuvā Einara Semana vērtējumā pāvesta vēstījums Latvijai bijis ļoti gaišs un pilns enerģijas.

Guntis Ulmanis, Einars Semanis un Andris Vilks par pāvesta runu Rīgas pilīZane Mače
    Latvijas eksprezidents Ulmanis Latvijas Radio stāstīja, ka viņam prezidenta amatā bijis gods vizītē Latvijā pirms 25 gadiem uzņemt toreizējo Romas katoļu baznīcas galvu Jāni Pāvilu II. Tā bijusi ne tik daudz Baltijas valstu kā pāvesta vēlēšanās apmeklēt Baltijas valstis, lai dotu tām savu svētību to izvēlētajā brīvības ceļā.

     

    Šajos 25 gados pasaule ir mainījusies, un pāvesta Franciska runa to spilgti parādīja, teica Ulmanis. Pāvesta runa, pēc eksprezidenta teiktā, bijusi ļoti laicīga un pat skarba attiecībā uz visā pasaulē vērojamām parādībām, kas vēršas plašumā. Un tās ir nevienlīdzība, "attieksme savā starpā" un pieaugusī migrācijas plūsma.

    Vienlaikus Ulmanis atzina, ka, viņaprāt, iespaidīgs bija pāvesta vēstījums tieši Latvijai. "Mani imponēja tas, ka Romas pāvests šodien ļoti laikmetīgi raksturoja gan situāciju Latvijā, gan latviešu sirdīs un dvēselēs."

    Latvijas vēstnieks Lietuvā Einars Semanis, kurš arī bijis vēstnieks pie Svētā krēsla jau Franciska laikā, Latvijas Radio atzina, ka, viņaprāt, pāvesta vēstījums Latvijai bijis ļoti gaišs, skaidrs un gaišas enerģijas pilns.

    "Pāvesta Franciska vēstījums bija ļoti gaišs, ļoti skaidrs, pilns ar tādu labu enerģiju, lieliem un svarīgiem novēlējumiem latviešu tautai.

    Tas bija ļoti sirsnīgi no viņa puses – ka viņš no sākuma arī ļoti, ļoti labus vārdus teica par pašu latviešu tautu, par tās talantu, par tām spējām. Ka mēs esam maza zeme, bet mēs esam ļoti redzama zeme."

    Pāvests vēstījuma centrā bijušas trīs lietas. Pāvests vēlējis veiksmi, ticību, kā arī radošu enerģiju, ņemot vērā, ka laikmets ir ļoti vitāls ar milzīgām izmaiņām. "Šo trīs elementu savainojums talantīgajai latviešu tautai dos ļoti daudz," pāvesta teikto vērtēja vēstnieks.

    Viņaprāt, vēstījumā parādījās pāvesta Franciska koncepcija – baznīca nav kā cietoksnis, kur sapulcējušies kādi "ļoti morāli stipri cilvēki", bet, ka baznīcai ir jāiet uz āru – arī pie tiem, kam dzīvē nav veicies un kam ir jāpalīdz. 

    Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadītājs Andris Vilks atzina, ka runā varēja saklausīt to, kas par pāvestu jau bija zināms.

    "Ka šis cilvēks pasaulē devies, lai pasaulē sludinātu mērenību, žēlastību un saticību. Un, es domāju, ka viņa runa šeit to spilgti apliecināja."

    Politoloģe Iveta Kažoka Latvijas Radio atzina, ka viņai ļoti patikusi pāvesta runa Rīgas pilī. Pāvests tās laikā akcentējis cieņu pret daudzveidību, kā arī to, ka nav jāliek akcents uz materiālo labklājību. Šie akcenti, pēc Kažokas teiktā, atkārtojas pāvesta runās, un tas apliecina, ka šīs lietas pāvestam ir ļoti būtiskas.

    Vidzemes Augstskolas docētājs, starptautisko attiecību eksperts Jānis Kapustāns Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Panorāma" atzina, ka pāvests savās runās aicinājis pievērsties sociālajām lietām, tostarp nabadzības problēmai gan pasaulē, gan Latvijā.

    Starptautisko attiecību eksperts lēsa: iespējams, pāvesta vizīte Baltijas valstīs šogad nemaz nebūtu, ja trīs valstis šogad nesvinētu savu simtgadi. Pāvestu aicina uz daudzām valstīm, bet ne katru viņš apmeklē. "Diezgan lielā rindā jāgaida, ja tā var teikt."

    Vēsturniece Inese Runce LTV sprieda, kas svarīgākais pāvesta vēstījums Latvijas iedzīvotājiem bija spēja novērtēt un nosargāt savas valsts brīvību. "Mēs neticam tiem darbiem, ko mēs 25 gados esam sasnieguši, bet citi to spēj labāk novērtēt nekā mēs paši," vērtēja Runce.

    Runas komentētāji uzsvēra, ka Romas pāvests ir pasaules līderis, ar kuru rēķinās un lepojas. Viņa vizīte valstij ir nozīmīga. Pēc Latvijas galvaspilsētas apmeklējuma pāvests Francisks devās uz Aglonu.

    KONTEKSTS:

    Pāvests Francisks Latviju apmeklē, viesojoties visās trīs Baltijas valstīs laikā no 22. līdz 25. septembrim. Pāvests Latvijā ieradies pirmdien, 24.septembrī. Viņš savā uzrunā Rīgas pilī amatpersonām un sabiedrībai teica, ka Latvija ir piedzīvojusi spēcīgus sociālos, politiskos un garīgos pārbaudījumus, bet tagad kļuvusi par politikas un kultūras centru. Vienlaikus pāvests uzsvēra, ka Latvijai vajadzētu strādāt ģimeņu, sirmgalvju un bērnu labā. 

    Jau iepriekš uzrunā Baltijas valstīm pāvests teicis, ka šodien solidaritāte vajadzīga vairāk nekā jebkad. 

    Pāvests ir viena no ietekmīgākajām personām pasaulē. Francisks ir pirmais jezuīts, kurš kļuvis par pāvestu. Viņš izceļas ar vienkāršību un izlēmību savu ideju īstenošanā. Pāvests Francisks nosodījis pedofilijas skandālus katoļu baznīcā, sasaucot bīskapu konferences priekšsēdētāju sanāksmi. Viņš aicinājis vecākus nenovērsties no saviem netradicionālās orientācijas bērniem, kā arī mainījis katoļu baznīcas mācību, nāvessodu atzīstot par nepieņemamu.

    Tieši šogad aprit 25 gadi kopš pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes Latvijā.

    1 komentārs
    Zigfrida Kalatrida
    Atkal tas muurniecs priekshaa .... Aizspogulija :)
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti