Skanstes apkārtnes mazdārziņu jeb tā sauktās “Lapeņu kolonijas” vēsture stiepjas vairāk nekā simt gadu tālā pagātnē, ziedu laiki te bija pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, bet pēdējās desmitgadēs, pilsētas apbūvei izplešoties, dārziņu teritorija kļuvusi arvien mazāka un nolaistāka.
Šobrīd "Lapeņu kolonija" ir sarukusi līdz mazai zaļai saliņai, ko no vienas puses aplenc buldozeri, no otras – debesskrāpji. Rīgas domei ir grandiozi plāni šīs teritorijas attīstībai, bet šajos plānos īsti nav vietas klaiņojošiem dzīvniekiem un dzīves pabērniem, kas mazdārziņos raduši savu vienīgo patvērumu.
Īstenojot Skanstes revitalizācijas projekta pirmo kārtu, šie dārziņi tiks nolīdzināti, te paredzēts izveidot lietusūdens uzkrāšanas sistēmu, kā arī vairākas ielas, parku un aktīvās atpūtas laukumus. Solīts arī iestādīt ap 1000 jaunu koku.
Tādēļ Rīgas dome ar dārziņu nomniekiem līgumus nepagarina jau kopš 2017. gada. Daži gan te vēl turpināja saimniekot arī bez papīriem un pašlaik savāc pēdējās vērtīgās lietas, lai dotos prom. Taču vairākiem desmitiem pamestu kaķu, kā arī savvaļas dzīvniekiem – putniem, ežiem, lapsām un pat zaķiem šīs ir vienīgās mājas. Vides aktīvisti šonedēļ sociālajos tīklos sāka celt trauksmi, apgalvojot, ka būvnieki gāžot kokus ar ligzdojošiem putniem un nošķūrē dzīvnieku mītnes.
Darbu pasūtītājs – Pilsētas attīstības departaments - skaidro, ka šajā objektā visi darbi tiekot veikti atbilstoši likumam. "Būvprojekts tiek īstenots atbilstoši normatīvajiem aktiem ar saskaņotu būvatļauju, un nekādi pārkāpumi netiek izdarīti," saka projekta vadītājs Rūdolfs Janovskis.
Vides organizācijas gan iebilst – pat ja no likumiskā viedokļa viss ir kārtībā, nedrīkst aizmirst arī par ētisko. "Ja arī nav tik sīki izstrādātas instrukcijas, tas tāpat nevienam nedod tiesības šķūrēt nost kokus ar putnēniem un buldozerēt kaķēnus, rīkoties šādā veidā. Ja šis jautājums nav humāni bijis atrisināts, tad aizbildināties ar to, ka likums nenosaka, ka kaķēnu nedrīkst šķūrēt ar buldozeru... Manuprāt tas ir diezgan zemiski," uzsver Juglas dzīvnieku aizsardzības grupas pārstāve Jana Streleca.
Gan projekta pasūtītāji, gan būvnieki kategoriski noraida apgalvojumus par to, ka būvdarbu sagatavošana notiktu nerēķinoties ar dzīvniekiem. Arī koki ar ligzdojošajiem putniem neesot zāģēti. "Vakardien mēs saskārāmies ar dzīvniekiem. Pirmo reizi redzējām, ka ir kaķi, kaķēni. Tos mēs iznesām ārā un uzreiz tika izsaukta “Ulubele” un darbi tika apturēti," apgalvo Janovskis.
Tikmēr "Skanstes attīstības aģentūras" pārstāve Laura Bluša uzskata, ka notiekošajam tiek piešķirts emocionālais fons. "Es domāju, tas varētu būt saistīts ar to, ka ir tāds emocionāls fons. Ieraugot šeit kaķus un dzīvniekus un dzirdot fonā motoru skaņas, emocionāli tas saliekas kopā un tu jau acu priekšā redzi sašķaidītus dzīvniekus. Bet jūs jau redzat, ka šeit tāda situācija nav. Labā ziņa ir tā, ka neviens dzīvnieks nav cietis, viņi tiks apsekoti, apzināti un nogādāti drošās rokās," saka Bluša.
Šodien vides organizācijas vienojās ar projekta attīstītājiem, ka būvdarbi tiks apturēti uz divām nedēļām, lai vides organizācijas varētu apzināt situāciju. Jau šodien brīvprātīgie izķer teritorijā mītošos kaķus un nogādā tos patversmēs. Plānots uz drošāku vietu pārvietot arī savvaļas dzīvniekus, kā arī marķēt kokus ar ligzdām, kurus zāģēt nedrīkstēs.