Garkalne
Garkalne ir Pierīgas „biezākā” pašvaldība, ar vislielākiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju - virs 800 latiem gadā. Ādaži un Ķekava aptuveni līdzvērtīgās pozīcijās - ar ienākumiem uz vienu iedzīvotāju virs 500 latiem pirms finanšu izlīdzināšanas. Tas gan nenozīmē, ka visi saņem tādu naudu. Arī šajās pašvaldībās ir trūcīgie un mazturīgie. To skaitā galvenokārt ir ģimenes ar bērniem, arī daudzbērnu ģimenes. Un tieši pašvaldību vadībai ir vislielākā atbildība par to, kā sadalīt kopējos ienākumus no iedzīvotāju nodokļiem tā, lai nebūtu galīgi apdalīto.
Garkalne, Langstiņi, Bukulti, Priedkalne, Suži, Berģi, Upesciems - tas ir Garkalnes novads. Gada budžets ap astoņiem miljoniem latu. Tomēr pērnais gads noslēgts ar mīnusiem pārsimt latu apmērā.
Šie novadi piepalīdz citām pašvaldībām, maksājot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Atšķirībā no daudzām lielajām republikas pilsētām, Pierīgas novados iedzīvotāju skaits ik gadu pieaug.
Garkalnē pie varas četrus gadus bijis ZZS sadraudzībā ar „Saskaņas centru” un vēl daži deputāti no citām lielajām partijām. Pilsētas mērs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš ir no „zaļajiem zemniekiem”. Novads negatīvu publicitāti izpelnījies galvenokārt ar apšaubāmām darba attiecībām domē un mēra augstprātīgo komunikāciju ar medijiem.
Garkalnes centrā dienas vidū ir maz cilvēku – pārsvarā māmiņas ar bērniem un pensionāri. „Tieši man – ļoti labi,” saka kāda garkalniete, atbildot, kā viņai patīk pašreizējās domes darbība. „Es esmu repatriante. Viņa man tā palīdz. Man neviena cita nav. Vienreizēja dome!” Viņai piekrīt arī kāds kungs, kurš saka, ka var teikt tikai labus vārdus. Savukārt kāda sieviete, kas tikai nesen sākusi dzīvot Garkalnē, saka, ka nepatīk domes darbs. „Notekūdeņu [savākšanu] varēja ievilkt par Eiropas naudu, bet viņi necentās to dabūt,” viņa saka. Kritiķu vidū ir arī kāda sieviete, kas saka, ka sociālā māja ir avārijas situācijā. „Redzēsim, kā jūsu māja vēlēs,” arī tā esot teikts viņai. „Mēs plusus neliksim,” viņa piebilst.
Garkalnes mēru Bauzi-Krastiņu KNAB pērn administratīvi sodīja ar 120 latu lielu sodanaudu par to, ka viņš atradās interešu konfliktā, savienojot mēra pienākumus ar uzņēmējdarbību. Tāpat KNAB konstatēja, ka mērs atradies interešu konfliktā, balsojot par amatalgas apstiprināšanu savai meitai, kas pildīja sabiedrisko attiecību daļas vadītājas pienākumus. Viņš to atzina un nožēloja, tādēļ sodu nesaņēma. Tagad mērs mācījies. Meitas vietā šo amatu pilda viņa dēls, un intervijā mērs skarbi bilst, ka svarīgas profesionālās prasmes un morāli ētiskais viedoklis viņu neinteresē. „Kāpēc radinieki? Tikai viens dēls pie manis strādā. Viņš ir beidzis Mākslas akadēmijas maģistratūru pie Ojāra Pētersona,” saka Bauze – Krastiņš. „Tas saucas maketēšana, kompozīcija, montāža, sabiedriskās attiecības - visas šīs te profesijas kopā. Un tad, kad atnāk pie manis kaut kāda žurnālistīte, kas saka, ka sabiedriskās attiecības ir tikai un vienīgi komunikācija ar cilvēkiem, tad es saku: meitene, jūs zināt, kur atrodas kaut vai šī pati Meža iela (..) Morāli ētiskais viedoklis mani neinteresē. Likumdošanā nekas nav pārkāpts. Un es viņu neesmu pieņēmis darbā. Mani pārbaudīja KNAB, zemessargi un pazemes sargi, un kas tik vēl ne...”
Šajās vēlēšanās Garkalnē uz 15 deputātu vietām kandidē gandrīz 100 potenciālie tautas kalpi, arī Bauze-Krastiņš. Arī „saskaņietis” Juris Silovs, kurš apsūdzēts par krāpšanu lielā apmērā.
Ādaži
Novadā dzīvo vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju. Ādažu novadu veido 12 ciemi. Novada centrs – Ādaži – sakopts, dome atrodas izcilā, bet skandalozi tapušā kultūras centrā, kura dēļ no amata atstādināja un notiesāja bijušo mēru Normundu Breidaku.
Pie varas pēdējos gados Ādažu novadā ir gandrīz nedalīti ievēlētā Rīgas apriņķa novadu apvienība, kas pārtapusi par Reģionu aliansi. Breidaka vietu ieņem viņa partijas biedrs Pēteris Balzāns, arī no Reģionu alianses. Izpilddirektora amatu – Guntis Porietis, kurš stāsta, ka pagājušo gadu pašvaldība beidza ar lielu finanšu līdzekļu atlikumu, un tas ļauj šogad paredzētās attīstības programmas realizēt ar mierīgu sirdi. „Pagājušo gadu dome beidza ar ļoti lielu finansiāli atlikumu - ar vairāk nekā miljonu latu. Tas mums ļāva izveidot „drošības spilvenu”, nedrebot par katru santīmu,” saka Porietis. Tālāk viņš min vēl vairākus citus domes labos darbos.
Ādažos šajās vēlēšanās kandidē 81 potenciālais deputāts, arī līdzšinējie no Reģionu alianses.
Ķekava
No pieminētajiem novadiem šis ir ar vislielāko iedzīvotāju skaitu – vairāk nekā 20 000. Pēc reformas novadā apvienoti Baloži, Ķekava, Daugmale. Pie varas dažādu partiju deputāti, kādēļ skandāli arī domes iekšienē nereti gūst plašāku rezonansi. Pēdējos gados novadam pievērsta sabiedrības uzmanība ar Latvijā zināmā virsdiriģenta Arvīda Platpera un mazāk zināmā diriģenta Artūra Ancāna nesaskaņām par kultūras lietām novadā, milzīgas Kultūras aģentūras izveidi, kultūras darbinieku atlaišanu un viņu protestiem.
Pa medijiem „izvazāts” arī novada mēra no „Vienotības” Roberta Jurķa vārds saistībā ar tiesas spriedumu, kas atzīst, ka mērs nav pienācīgi atbildējis novada iedzīvotājai uz informācijas pieprasījumu, par ko viņš administratīvi sodīts ar 100 latu lielu naudas sodu. Mērs stāsta, ka stabilitāte un attīstība visus šos gadus bijusi novadā.
Ķekava uz pārējo novadu fona izceļas arī ar vieniem no augstākiem siltuma tarifiem Latvijā aiz Olaines, Jūrmalas, Rēzeknes un Cēsīm. Salīdzinot ar Ādažiem, Ķekavas centrs nesalīdzināmi kontrastē ar bedrainām ielām un nenopļautu zāli. Baloži ir sakoptāki, kā atzīst aptaujātie iedzīvotāji. Pats mērs arī dzīvo Baložos. Tur dzīvojošie gan nav komunikabli, apspriežot domes darbu. Ķekavnieki ir atsaucīgāki un saka, ka, piemēram, ar komunālajiem maksājumiem ir grūti tikt galā. „Mēs sākām strādāt sarežģītā krīzes laikā,” iesāk Jurķis. „Stabilitāte un attīstība ir bijusi šajā novadā. Kad bija krīze un nevarēja būvēt, mēs pabeidzām iesāktās būves”. Viņš gan atzīst, ka grūtāk klājas ar māju siltināšanu. Tomēr lielā mērā māju siltināšana ir atkarīga no iedzīvotājiem, nevis pašvaldībām.
Šajās vēlēšanās Ķekavā ir pārsteidzoši liels potenciālo tautas kalpu skaits, vairākkārt lielāks nekā citās Pierīgas pašvaldībās, gandrīz tikpat liels kā Jūrmalā – virs 200 kandidātiem no visdažādākajām partijām.
