Sabiedrības viedoklis tiešām ir svarīgs, jo tieši sabiedrības spiediena dēļ iepakojuma depozīta sistēmas jautājums vispār ir atsācis virzību pa likumdevēju gaiteņiem. Pērn martā Saeimā tika iesniegts 10,6 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju parakstīts kolektīvais iesniegums par iespēju saņemt atlīdzību par dzērienu iepakojuma nodošanu. Parakstu vākšana turpinās, un kolektīvo iesniegumu parakstījušo skaits tuvojas 12 tūkstošiem.
Lai nebūtu tā, ka dzirdamas tikai aktīvistu balsis, talkā tiek ņemtas arī socioloģiskās aptaujas, kurām būtu jāatspoguļo plašākas sabiedrības domas. Diemžēl, kā tas šad un tad gadās, aptauju pasūtītāji vai nu pasūta sabiedrības viedokļa mērīšanu par kādu konkrētu jautājumu, par kuru bez plašāka konteksta izskaidrošanas vairākuma viedoklis ir visai skaidri paredzams tāpat, vai arī pēc tam publiski atreferē tikai to aptaujas daļu, kura saskan ar viņu pašu iecerēm.
Tā ir noticis arī jautājumā par depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam.
Ja lūkojamies uz dažādu institūciju paziņojumiem, tad iznāk, ka Latvijas sabiedrība depozīta sistēmu gan pārliecinoši atbalsta, gan pret to iebilst un nav gatava par tās ieviešanu maksāt.
VARAM ziņojumā par depozīta sistēmas ieviešanas sākotnējās ietekmes novērtējumu atsaucas uz SKDS kopš 2008.gada regulāri veiktajām aptaujām par atkritumu apsaimniekošanu. VARAM citētie aptauju rezultāti liecina, ka 2017.gadā atbalsta indekss plastmasas pudeļu depozīta sistēmas ieviešanai ir 82,2%. Tas nozīmē, ka tas ir audzis, jo 2015.gadā atbalsta indekss bija 79,7%.
Ilgi nebija jāgaida un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, kura ir iestājusies pret depozīta sistēmas ieviešanu, nāca klajā ar datiem no aptaujas, kuru pēc federācijas pasūtījuma veicis tas pats SKDS. Šīs aptaujas dati savukārt liecina, ka 60% aptaujāto nav gatavi segt depozīta sistēmas izraisīto dzērienu cenu kāpumu. Pilnīgu atbalstu depozīta sistēmas ieviešanai pauduši vien 29% aptaujas dalībnieku.
Visdrīzāk jau lielu pretrunu te nemaz nav. Lielais vairums no mums noteikti grib, lai plastmasas pudeles tiktu pārstrādātas un skārdenes nevāļātos pa krūmiem. Taču, kad sāk tincināt, vai esam gatavi maksāt par depozīta sistēmas ieviešanu, daudzi pateiks – nē.
Taču, lai attālinātos no Latvijas viedokļu cīņām, šoreiz iepazīsimies ar Eiropas sabiedriskās domas aptaujas "Eurobarometer" datiem, kura par atkritumu šķirošanas jautājumiem visā Eiropas Savienībā (ES) tika veikta 2013.gadā. Tā rāda, ka
Baltijas valstīs apzinīguma līmenis sabiedrībā ir visai augsts, bet no ES vidējā līmeņa mēs tomēr atpaliekam.
Piemēram, uz jautājumu, vai Eiropā ir jāuzlabo resursu, tostarp atkritumu, efektīvāka izmantošana, apstiprinoši atbildējuši vidēji 96% Eiropas iedzīvotāju. Latvijā šis rādītājs ir 89%, bet 9% resursu efektīvāku izmantošanu par svarīgu neuzskata. Interesanta ir arī cilvēku domāšana par atkritumiem valsts līmenī un pašu mājā. 70% aptaujāto Latvijā ir pauduši uzskatu, ka Latvijā atkritumu tiek radīts par daudz. Taču tikai 31% ir atzinuši, ka arī viņu mājsaimniecības pie tā ir atbildīgas un rada pārāk lielu atkritumu daudzumu.
Aptauja liecina, ka visapzinīgākie Latvijas iedzīvotāji ir bīstamo atkritumu (krāsu, ķīmijas preču, bateriju utml.) šķirošanā, jo to dara 70% aptaujāto. Seko papīrs un kartona atkritumi, kurus šķiro 67%. Taču vissliktākā situācija ir ar metāla bundžām, kuras šķiro vien 38% aptaujāto.
Savukārt uz jautājumu, kas varētu pamudināt atkritumus šķirot vairāk, 68% Latvijas iedzīvotāju atbildējuši, ka tās būtu vairāk pieejamas un ērtākas šķirošanas un kompostēšanas iespējas apkārtnē.
62% Latvijā aptaujāto ir norādījuši arī uz to, ka viņus motivētu arī finansiāli stimuli, tostarp depozīta sistēma un zemāki tarifi par sašķirotiem atkritumiem.
Kad runa ir par papildu maksu atkritumu apsaimniekošanai, vairums Latvijas iedzīvotāju – 45% – gan ir norādījuši, ka priekšroku dotu, ja maksa tiktu noteikta proporcionāli tam, cik daudz nesašķirotu atkritumu katra mājsaimniecība rada. Tomēr 21% ir norādījis, ka piekristu arī produktu cenā iekļautai atkritumu apsaimniekošanas maksai, kā tas ir depozīta sistēmas gadījumā.
