Skaitļi un fakti: Vairums iedzīvotāju kultūras pasākumus apmeklē, bet aug neapmeklētāju skaits

Ziemassvētku un Jaunā gada svinību laiks piedāvā arī plašu kultūras pasākumu programmu. Vienlaikus arī pārējā gada laikā nevarētu žēloties, ka Latvijā būtu maz kultūras norišu. Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji arī visai plaši izmanto iespējas gan apmeklēt visdažādākā veida kultūras un izklaides pasākumus, gan kultūrvēsturiskās vietas. Vienlaikus aug arī to cilvēku īpatsvars, kuri Latvijā kultūras pasākumus neapmeklē vispār.

Kultūras ministrijas pasūtītajā pētījumā par kultūras patēriņu un līdzdalību parādās, ka 92% Latvijas iedzīvotāju iepriekšējā gada laikā ir piedalījušies vismaz vienā kultūras pasākumā vai aktivitātē. Tostarp 33% ir piedalījušies vairāk nekā desmit aktivitātēs.

Skaitļi un fakti: Vairums iedzīvotāju kultūras pasākumus apmeklē, bet aug neapmeklētāju skaitsInguna Ukenābele, LETA, speciāli LR un LSM

    Vienlaikus pēdējo trīs gadu laikā ir pieaudzis arī tādu iedzīvotāju skaits, kuri kultūras pasākumus un aktivitātes nav apmeklējuši vispār. Ja kādreiz to skaits tika lēsts ap 3% - 4%, tad no 2014. līdz 2017. gadam tādi bijuši jau 7% - 8%.

    Tāpat 33% Latvijas iedzīvotāju aptaujās atzinuši, ka kultūras pasākumus apmeklē, bet dara to retāk nekā iepriekš.

    No pašvaldību svētkiem līdz muzejiem

    Kultūras pasākumu klāsts, kurus iecienījuši Latvijas iedzīvotāji ir visai plašs, bet dominē pašvaldību – pilsētu, novadu vai pagastu - svētku apmeklēšana. Iepriekšējā gada laikā tos apmeklējuši 69% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Seko kultūras pārraižu skatīšanas televīzijā (53%), kultūras pasākumu apmeklēšana vietējā kultūras centrā (52%) un kultūrvēsturisko vietu apmeklēšana (52%).

    Tāpat nedaudz mazāk nekā puse iedzīvotāju iepriekšējā gada laikā ir lasījuši grāmatas, apmeklējuši muzejus, vietējo amatierkolektīvu pasākumus un populārās mūzikas koncertus. Vismazākais aptaujāto skaits savukārt apmeklējis operas un baleta izrādes, kā arī cirka priekšnesumus – 14%.

     

     

    Vienlaikus redzams, ka pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri TV skatās kultūras pārraides, kā arī grāmatu lasītāju un bibliotēku apmeklētāju skaits.

    Savukārt visvairāk audzis ir to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri apmeklē izklaides un atrakciju parkus, pašvaldību rīkotos svētkus un populārās mūzikas koncertus, kā arī teātrus.

    Interesanti ir tas, ka gan lauku reģionu, gan pilsētu iedzīvotāji kultūras pasākumus apmeklē aptuveni vienādi, atšķiras tikai tas, kādi pasākumi tiek apmeklēti. Laukos biežāk apmeklē vietējos kultūras pasākumus un skatās kultūras pārraides TV, bet pilsētās biežāk apmeklē profesionālās mākslas pasākumus.

    Eiropā dominē kino

    Eiropas statistikas biroja „Eurostat” dati liecina, ka 2015. gadā, par kuru kā pēdējo pieejami dati, vismaz vienu kultūras pasākumu apmeklēja 64% Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju, kuri bija vecāki par 16 gadiem. To tiešā veidā nevar salīdzināt ar Kultūras ministrijas uzdevumā veikto pētījumu, jo atšķiras gan metodoloģija, gan pētījuma veikšanas laiks. „Eurostat” dati liecina, ka Latvijā vismaz vienu kultūras pasākumu apmeklējuši 63% iedzīvotāju.

    Kultūras norise, ko eiropieši apmeklē visvairāk, ir kino – gada laikā vidēji 46% ES iedzīvotāji ir noskatījušies kādu kinofilmu, 43% apmeklējuši kādu izrādi, koncertu vai citu dzīvo priekšnesumu, bet 43% apmeklējuši kādu kultūrvēsturisku vietu.

    Tieši kultūrvēsturisko vietu apmeklējumi Eiropā ir īpaši viegli, jo 40% no visām UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautajām vietām atrodas Eiropā. Tostarp pērn visapmeklētākais muzejs Eiropā bijis Luvra Parīzē – to apmeklējuši vairāk nekā 10 miljoni apmeklētāju. Ar astoņiem miljoniem apmeklētāju sekojusi Versaļas pils turpat Francijā, bet ar septiņiem miljoniem apmeklētāju – Kolizeja un Palatīna komplekss Romā.

    Latvijā apmeklētākie muzeji bijuši Turaidas muzejrezervāts, Rundāles pils un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs.

    Laiks un nauda

    Dominējošie iemesli, kādēļ cilvēki neapmeklē kultūras pasākumus, ir laika un naudas trūkums. Uz brīvā laika trūkumu kā kavēkli kultūras pasākumu apmeklēšanai Kultūras ministrijas pasūtītajā pētījumā ir norādījis 51% aptaujāto, savukārt uz līdzekļu trūkumu – 48%.

    Agrāk veikti pētījumi gan liecina, ka vairāk naudas to maciņos, kuri pašlaik kultūras dzīvē nepiedalās, visdrīzāk neko daudz nemainītu, jo papildu līdzekļi, visticamāk, tiktu tērēti citiem mērķiem. Savukārt kultūras pasākumu apmeklētība augtu tikai tajā iedzīvotāju daļā, kura tos tāpat apmeklē, bet papildu aktivitāte no to puses, kuri to nedara, būtu neliela.

    Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka mājsaimniecību vidējie izdevumi uz vienu mājsaimniecības locekli atpūtai un kultūrai pēdējos gados veido vidēji 8%.

    Tiesa šajā apjomā ietilpst visas brīvā laika aktivitātes, tostarp, piemēram, ar mājdzīvniekiem saistītie izdevumi, iegādātās elektropreces utt. „Eurostat” dati liecina, ka tieši ar kultūru saistītiem mērķiem Eiropas Savienības mājsaimniecību patēriņā tiek tērēti vidēji ap 3%.

    „Eurostat” apkopotie dati arī liecina, ka pastāv tieša sakarība starp iedzīvotāju ienākumu un izglītības līmeni un dalību kultūras pasākumos – iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem un izglītību to dara daudz biežāk.

    Tāpat redzams, ka cilvēki ar zemākiem ienākumiem priekšroku dod kino apmeklējumiem, bet iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem – kultūrvēsturisku vietu apmeklējumiem.

    „Eurostat” pētījums arī liecina, ka papildus jau Latvijas aptaujā minētajiem iemesliem, kādēļ cilvēki neapmeklē kultūras pasākumus – proti, laika un naudas trūkumam -, viena trešdaļa no tiem, kuri kultūras norises ignorējuši, arī atzinusi, ka viņiem par to gluži vienkārši nav intereses.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti