Visur pasaulē tā nebūt nav. Vidējā pasaules iedzīvotāju attiecība ir 101 vīrietis pret 100 sievietēm. Īpaši izteikta vīriešu dominance iedzīvotāju skaitā ir Tuvo Austrumu, Āzijas un Ziemeļāfrikas valstīs. Savukārt Eiropas Savienībā (ES) ir otrādi - uz 100 vīriešiem vidēji ir 105 sievietes.
Īpaši šajā ziņā izceļas Latvija, kur 2016.gadā uz 100 vīriešiem bija pat 118 sievietes. Visai līdzīga situācija ir arī mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā uz 100 vīriešiem ir 117 sievietes, bet Igaunijā – 113.
Pretējā skalas galā ir Ziemeļvalstis – Norvēģijā, Islandē un Zviedrijā, kā arī vēl Maltā un Luksemburgā vīriešu skaits ir bijis lielāks nekā sieviešu.
Lielāks sieviešu skaits ir arī Ziemeļamerikā un virknē Dienvidamerikas valstu. No vienas puses, tas liecina par veselības aprūpes līmeni, jo, ja neskaita karus, dabas kataklizmas un tamlīdzīgus notikumus, tad viens no riskantākajiem mirkļiem sievietes dzīvē ir dzemdības. Attiecīgi valstis ar labu veselības aprūpi ir spējušas ievērojami samazināt sieviešu mirstību dzemdību laikā. Savukārt Pasaules veselības organizācija norāda vēl uz kādu likumsakarību. Daba ir tā iekārtojusi, ka lielāks nāves risks ir puišiem, nevis meitenēm, tādēļ parasti arī zēnu dzimst vairāk nekā meiteņu. Dabīgā attiecība esot 105 zēni uz katrām 100 jaundzimušajām meitenēm. Taču attīstītajās valstīs, kur ģimenēs dominē mazs bērnu skaits – bieži tikai viens vai divi – tiek izjaukta arī šī dabīgā likumsakarība un gadās, ka pretēji dabas likumiem meiteņu ir vairāk.
Šajā mirklī droši vien nāk prātā nereti pie viesību galdiem dzirdētā gaušanās par to, ka Latvijā jau nav vīriešu un tādēļ meitenēm nav, ar ko precēties. Tā īsti nav taisnība, jo populārākajos precēšanās gados puišu gan Eiropā kopumā, gan tajā skaita arī Latvijā, ir vairāk nekā meiteņu. Izmaiņas sākas pēc 37 gadu vecuma sasniegšanas – tad sieviešu skaits pret vīriešu skaitu Latvijā pakāpeniski sāk palielināties.
Statistika parāda visai nežēlīgu ainu – vīrieši teju uz pusi biežāk nekā sievietes mirst gan no vēža, gan sirds slimībām, kas ir divi no izplatītākajiem nāves cēloņiem Eiropā. Precīzs skaidrojums droši vien būtu jājautā mediķiem, bet acīmredzot iemesli ir meklējami gan stresa līmenī, gan dzīves paradumos.
Piemēram, statistika rāda arī to, ka vīrieši daudz vairāk nekā sievietes regulāri lieto alkoholu, kā arī smēķē. Tāpat vīriešiem biežāk nekā Eiropas sievietēm ir liekais svars.
Attiecīgi ievērojami atšķiras abu dzimumu paredzamais dzīves ilgums. Visās ES dalībvalstīs 2015. gadā dāmas dzīvojušas ilgāk nekā kungi — Eiropas Savienībā (ES) vidējais rādītājs bija 83,3 gadi sievietēm un 77,9 gadi vīriešiem, kas ir par 5,4 gadiem mazāk. Starp dalībvalstīm šī sieviešu un vīriešu vecumu atšķirību svārstības ir ievērojamas. Piemēram, Latvijā un Lietuvā vidēji sievietes dzīvo ilgāk par vīriešiem pat par 10 līdz 11 gadiem. Savukārt Dānijā, Īrijā, Kiprā, Nīderlandē, Zviedrijā un Lielbritānijā vidējā vecuma atšķirības nav tik lielas, sieviešu mūža ilgums vīriešu vidējo vecumu pārsniedz mazāk nekā četrus gadus.
Lai gan eiropieši dzīvo mazāk nekā eiropietes, veselības pašvērtējumā optimistiskāki ir tieši kungi. Veselības stāvokļa pašvērtējuma statistika rāda, ka vecuma grupā no 16 līdz 44 gadiem 86% sieviešu un 87% vīriešu ES 2014. gadā savu veselību vērtēja kā labu. Vecuma grupā no 45 līdz 64 gadiem šis rādītājs samazinās līdz 61% sieviešu un līdz 65% vīriešu vidū, savukārt vecuma grupā virs 64 gadiem tie attiecīgi ir 35% un 41%. Iespējams, ka vīriešu pārliecība par savu labo veselību arī ir viens no iemesliem, kādēļ viņi novēloti vēršas pie ārstiem un iznākums ir bēdīgs.
