ĪSUMĀ:
- Rūpnīcas turpina strādāt, tāpēc to atkritumi nesamazinās.
- Pandēmijas laikā mazāk sadzīves atkritumu; samazinājums uz biroju rēķina.
- Mājsaimniecībās atkritumu daudzums nedaudz pieaudzis.
- Atkritumu apsaimniekotājiem jārēķinās, ka atkritumu radītāji “migrē”.
- Mazāk atkritumu arī uz tūristu rēķina.
- Latvijā tendences atkritumu radīšanā līdzīgas.
- Atkritumu apsaimniekotājs: Latvijā pieaug plastmasas proporcija atkritumos.
Tomēr, veidojot šos plānus, neviens nerēķinājās ar pandēmiju. Tagad redzams, ka tā savas korekcijas ir ieviesusi arī atkritumu saimniecībā. Eksperti gan norāda – nav tā, ka Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi būtu būtiski samazinājuši mūsu radīto atkritumu apjomus. Taču pilnīgi noteikti izmaiņas ir skārušas to, kur atkritumi rodas. Tāpat atkritumos ir pieaudzis plastmasas iepakojumu daudzums.
Atkritumu radītāji “migrē”
Pandēmija līdz šim mazāk ir ietekmējusi tā saucamos rūpnieciskos atkritumus. Kaut arī pandēmijas pirmā viļņa laikā, kad bija mazāk izpratnes, kā ar to sadzīvot, tika slēgta virkne ražotņu un attiecīgi tās neradīja arī atkritumus, vēlāk uzņēmumi atrada veidu, kā strādāt. Par to, ka pandēmija nav sagrāvusi ražošanu, būvniecību un citas nozares, kuras ir galvenās tā saucamo rūpniecisko atkritumu radītājas, liecina kaut vai Eiropas valstu iekšzemes kopproduktu dati.
Savukārt lielākas izmaiņas ir notikušas tā saucamajā sadzīves atkritumu segmentā jeb tajā gružu apjomā, ko rada mājsaimniecības, biroji un dažādu pakalpojumu veidu sniedzēji.
Pilsētu un reģionu asociācijas ilgtspējīgai resursu apsaimniekošanai, kuru īsāk dēvē par ACR+, veiktais pētījums par Covid-19 ietekmi uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanu desmit Eiropas Savienības valstīs, liecina ka kopumā sadzīves atkritumu apjoms ir samazinājies. Pārsvarā tas ir noticis uz tā saucamā komerciālo atkritumu rēķina, jo daudzi uzņēmumi pārgāja uz attālināto darbu un slēdza savus birojus, nedarbojās vai krietni darbības apjomus samazināja viesnīcas, sabiedriskās ēdināšanas iestādes, skolas u.c. Savukārt mājsaimniecību radīto atkritumu daudzums pieauga, taču ne tik lielā apmērā, lai atsvērtu samazinājumu komerciālo uzņēmumu pusē.
Tāpat pandēmijas laikā dažādās vietās ir mainījies iedzīvotāju skaits, kas arī ir ietekmējis radīto atkritumu apjomu. Piemēram, Parīzes reģions Francijā pandēmijas laikā esot zaudējis pat 20% no tā cilvēku skaita, kas ierasti tajā uzturas. Teju pusi no šī apjoma var “norakstīt” uz tūristu rēķina, bet arī, piemēram, studenti attālināto mācību laikā ir izvēlējušies nevis dzīvot augstskolu apkārtnē, bet gan pārcelties atpakaļ pie ģimenēm. Līdz ar to atkritumu apsaimniekotājiem šajā laikā ir bijis jādomā ne tikai par epidemioloģisko prasību ievērošanu, bet arī par to, kā piemēroties tam, ka atkritumu radītāji “migrē” un vienā vietā ierastais atkritumu daudzums var pat būtiski samazināties, bet citā – pieaugt.
ACR+ pētījumā arī uzsvērts, ka īpaši atkritumu apjomi esot samazinājušies tūristu iecienītajos galamērķos.
Savukārt liela pandēmijas ietekme uz atkritumu šķirošanas paradumiem nav novērota.
Eiropas līmeņa statistika gan tiek apkopota ar laika nobīdi, tādēļ kopīgie dati, cik liels atkritumu apjoms Eiropas Savienībā ir radīts pagājušajā gadā, vēl nav pieejami. Līdz pandēmijai vērojamās tendences gan nebija īpaši iepriecinošas. Lai gan Eiropa apņēmīgi grib stūrēt pa “zaļo kursu”, sadzīves atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju pēdējos gados ir audzis, liecina Eiropas statistikas biroja “Eurostat” dati.
Latvijā līdzīgi
Arī Latvijā kopējās tendences sadzīves atkritumu apsaimniekošanā pandēmijas laikā ir visai līdzīgas citās Eiropas valstīs novērotajam. Atšķirība varētu būt vien tajā, ka Latvija nav tik izslavēts tūrisma galamērķis kā Francija vai Itālija. Tādēļ starptautiskā tūrisma sabremzēšanās pandēmijas laikā uz Latvijā kopā savākto sadzīves atkritumu daudzumu nebūs atstājusi īpaši lielu samazinošu efektu.
Vides pakalpojumu uzņēmuma SIA "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics intervijā aģentūrai LETA atzina, ka pandēmijas pirmajā vilnī, martā, aprīlī un no novembra, kad sākās otrais vilnis, atkritumu apjoma samazinājums bija līdz 5%. “Protams, var just, ka ir mainījušies atkritumu radīšanas centri no komercsektora uz privāto sektoru – cilvēki vairāk sēž mājās un vairāk atkritumu rada mājās," sacīja Levics.
Vienlaikus viņš atzina, ka pandēmijas laikā ir palielinājies polimēra iepakojuma apjoms atkritumos – katra maizīte un bulciņa ir ietīta savā plēvē.
"Varbūt to tik ļoti nejūt kopējā atkritumu plūsmā, ka mums ir daudz, daudz vairāk plastmasas, bet var redzēt, ka “zaļais kurss”, kas bija līdz pandēmijas sākumam visā Eiropā, ir aizslīdējis otrajā plānā.
Tas gan ir likumsakarīgi, jo, protams, veselība ir pirmajā vietā," teica Levics.
Tiesa, netrūkst arī viedokļu par to, ka veikalnieki ar plastmasas iepakojumu lietošanu pandēmijas laikā ir krietni pārspīlējuši. To, ka nefasētā pārtika, kura pirms lietošanas uzturā nav jāmazgā vai termiski jāapstrādā, veikalu pašapkalpošanās zonās ir jāiepako, nosaka Ministru kabineta noteikumi, lai novērstu to, ka cilvēki izmanto koplietošanas lāpstiņas, standziņas vai citus priekšmetus pārtikas paņemšanai vai iesvēršanai. Tomēr nekur nav noteikts, ka katra bulciņa būtu jāievīsta vairākās plēves kārtās. Tikpat labi var lietot papīru, kartonu un citus videi draudzīgākus iepakojumus. Tā šoreiz ir katra tirgotāja izšķiršanās.
Arī Latvijā vēl nav pieejami statistikas dati par kopējo pagājušajā gadā radīto atkritumu daudzumu. Tomēr arī Latvijā, tāpat kā Eiropas Savienībā kopumā, līdz šim sadzīves atkritumu apjoms ir bijis augošs. Ziņojumā par nepieciešamajām investīcijām atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna līdz 2028. gadam ieviešanai aplēsts, ka 2019. gadā Latvijā tika radīti 800,4 tūkstoši tonnu sadzīves atkritumu. Vēl lielāks apjoms bijis vien 2016. gadā, kad tie bija 802,5 tūkstoši tonnu.
Turklāt visdrīzāk mēs tā arī paliksim bez precīziem datiem par to, kā Latvijas atkritumos pandēmijas laikā ir audzis plastmasas iepakojumu īpatsvars, jo plastmasas plēves, maisiņi un kastītes ir vieglas un nelielas, tādēļ jūtamas izmaiņas kopējā atkritumu apjomā, kas tiek mērīts tonnās un kubikmetros, varētu neatstāt. Taču kaitējums videi gan varētu būt jūtams.
