Tuvojoties valsts svētkiem, turpinām analizēt Latvijas vietu Pasaules laimes indeksā, un viena no to veidojošajām komponentēm ir tieši veselīgas dzīves ilgums. Indeksā to nosaka, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas un Pasaules attīstības indikatoru datus. Saskaņā ar tiem pašlaik vidējais veselīgas dzīves ilgums Latvijā ir vien 65,1 gads, un tas mūs šajā rādītājā ierindo 72. vietā pasaulē. Eiropas statistikas birojs "Eurostat" ir vēl skarbāks un veselīgas dzīves ilgumu Latvijā lēš ap 55 gadiem sievietēm un vien ap 52 gadiem vīriešiem.
Īsais veselības laiks
Ja runājam par tādu lietu kā laime, tad neatņemama tās sastāvdaļa ir arī veselība, kura ļauj ikvienam pilnvērtīgi realizēt savas vēlmes dzīvē, sākot no karjeras un beidzot ar atpūtu un brīvā laika pavadīšanas iespējām. Tādēļ Pasaules laimes indeksā mēra nevis paredzamo dzīves ilgumu kā tādu, bet tieši paredzamo veselīgas dzīves ilgumu.
Šajā rādītājā Latvijai īpaši nav, ar ko lepoties. Kā jau minēts, Laimes indeksā paredzamais veselīgas dzīves ilgums Latvijā pašlaik tiek lēsts ap 65,1 gadam. Tas ir par desmit gadiem mazāk nekā šī komponenta līdervalstīs – Honkongā, Singapūrā un Japānā -, kur veselīgas dzīves ilgums tiek prognozēts līdz 76 un 75 gadiem.
Savukārt Eiropā šajā ziņā līderes ir Spānija, Itālija, Šveice un Zviedrija, kur veselīgas dzīves ilgums, pēc Laimes indeksa veidotāju aplēsēm, ir 74 un 73 gadi.
Atpaliekam arī no pārējām Baltijas valstīm, jo Igaunija šajā rādītājā Laimes indeksā ir ierindojusies 46. vietā ar 67,2 gadiem, bet Lietuva – 49. vietā ar paredzamiem 67 gadiem veselīgas dzīves vidēji sabiedrībā. Te arī jāatgādina, ka Latvijai vidēji paredzētie 65 gadi sakrīt ar pensionēšanās vecumu, kurš pakāpeniski abiem dzimumiem tiks sasniegts 2025. gadā.
Vēl skarbākas prognozes
Vēl pesimistiskāki nekā Laimes indeksa veidotāji ir Eiropas statistiķi. Eiropas statistikas biroja "Eurostat" dati liecina, ka pašlaik paredzamais veselīgas dzīves ilgums sievietēm Latvijā ir ap 55 gadiem, bet vīriešiem ap 52 gadiem. Sievietēm tie ir vien 69% no kopējā paredzamā dzīves ilguma, bet vīriešiem – 75%.
Šajā ziņā esam stabilā pēdējā vietā Eiropas Savienībā (ES). Vislielākais paredzamais veselīgas dzīves ilgums gan sievietēm, gan vīriešiem ir Zviedrijā – tur, pēc Eiropas statistiķu aplēsēm, abiem dzimumiem līdz 73 gadiem ir paredzama aktīva un veselības likstu īpaši neapgrūtināta dzīve.
Turklāt, ja kopējais dzīves ilguma rādītājs Latvijā pamazām, bet noteikti palielinās, tad to pašu nevar teikt par veselīgas dzīves ilgumu. Tajā pēdējā desmitgadē ir redzama visai viļņveidīga kustība, kura par stabilu izaugsmes tendenci īsti neliecina.
Visdrīzāk vienīgie, kurus šie dati priecē, ir farmācijas uzņēmumi. Taču kopumā valsts attīstībai tie par labu nenāk. Turklāt te ir runa ne tikai par to, cik labi vai slikti un attiecīgi laimīgi mēs katrs jūtamies dzīves otrajā pusē, bet arī par jau daudz apspriesto darba tirgu.
Latvijā, tāpat kā Eiropā kopumā, sabiedrība noveco, kas nozīmē, ka darba tirgū cilvēkiem būs jāuzkavējas arvien ilgāk.
"Vienīgais, ko šādā situācijā, kad sabiedrība noveco un palielinās mūža ilgums, var darīt, ir palielināt pensionēšanās vecumu. Tas, kas pašlaik ir ielikts likumdošanā, ir stipri par maz. Daudzas citas valstis pensionēšanās vecumu ir sasaistījušas ar paredzamo mūža ilgumu. Acīmredzot arī Latvija no tā nekur nespruks un tā vajadzēs darīt. Taču problēma rodas tajā, ka mums ir zems tā saucamais veselīga mūža ilgums. Praktiski tas nozīmē mūža ilgumu, kuru veselība ļauj produktīvi strādāt. Latvijā šis veselīgā mūža ilgums ir 52-55 gadi. ES vidēji tie ir aptuveni 65 gadi jeb par vismaz desmit gadiem ilgāk.
Tas nozīmē, ka, ja mēs būtiski neuzlabosim veselības aprūpes sniegumu, tad ar pensijas vecuma palielināšanu mēs neko neatrisināsim, jo cilvēki nebūs gatavi strādāt veselības problēmu dēļ.
Tā ir būtiska problēma, raugoties ilgtermiņā," iepriekš intervijā aģentūrai LETA norādīja arī Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
