Pasaules Ekonomikas foruma veidotais Globālais dzimumu nevienlīdzības indekss liecina, ka pēdējos gados nekas īpaši nav mainījies un matemātiski izteiktas iespējas, kuras paveras vīriešiem un sievietēm, atšķiras vidēji par 32%. Kopumā indeksā ir vērtēta situācija 144 pasaules valstīs tādās jomās kā abu dzimumu iespējas ekonomikā, izglītībā, veselības aprūpē un politikā. Ja vienlīdzīga veselības aprūpe un izglītība ir problēma vien atsevišķās pasaules valstīs, tad daudz sliktāka ir situācija ar abu dzimumu vienlīdzību ekonomikā un it īpaši – politikā.
Pasaules Ekonomikas foruma eksperti arī atzīst, ja dzimumu līdzvērtības jautājumi pasaulē tiks risināti tādos pašos tempos kā pašlaik, pilnīgu vienlīdzību varēs sasniegt vien pēc 100 gadiem.
Indekss liecina, ka lielākā daļa Eiropas valstu atrodas saraksta augšgalā un tajās ar dzimumu vienlīdzības jautājumiem pārāk lielu problēmu nav. Tostarp pirmajās trīs vietās ir Ziemeļvalstis – Islande, Norvēģija un Somija. Tāpat indeksa pirmajā desmitā no Eiropas valstīm ir iekļuvušas Zviedrija, Slovēnija un Īrija.
Latvija indeksā ir 20.vietā, Lietuva – 28., bet Igaunija – 37.vietā. Lai gan vietas diezgan būtiski atšķiras, indeksa vērtējums Baltijas valstīm ir ļoti līdzīgs un tās ir saņēmušas aptuveni 0,7 punktus no indeksa maksimālās iespējamās vērtības 1, kura norāda uz pilnīgu sieviešu un vīriešu līdzvērtību valstī.
Ja vērtē indeksa sastāvdaļas, tad pilnīga līdzvērtība starp abiem dzimumiem Baltijā ir redzama veselības aprūpē un iespējās iegūt izglītību. Tomēr tik rožaina aina vairs nav, ja runa ir par sieviešu ekonomisko un politisko spēku.
Visās Baltijas valstīs sieviešu līdzvērtība vīriešiem ekonomiskajās iespējās un iesaistē tiek vērtēta robežās no 0,7 līdz 0,8 punktiem no maksimāli iespējamā 1. Šajā indeksā tiek vērtēta sieviešu iesaiste darba tirgū, abu dzimumu atalgojums par līdzvērtīgiem darbiem, sieviešu īpatsvars uzņēmumu vadībā u.c. Vienlaikus Baltijas valstis šajā indeksā starp 144 valstīm atrodas pirmajā četrdesmitniekā un Latvija pat pirmajā divdesmitniekā.
Savukārt vissliktākā situācija Baltijā ir saistībā ar sieviešu iesaisti politikā. Šajā indeksā tiek vērtēts sieviešu īpatsvars parlamentā, ministru amatos, kā arī gadi, kurus kāda sieviete ir pavadījusi valsts galvas postenī. Visas Baltijas valstis šajā ziņā ir pārsniegušas vien 0,2 punktus no maksimāli iespējamā 1 punkta.
Mēs gan sevi varam mierināt, ka kaimiņvalstī Krievijā indekss, kurš raksturo sieviešu iesaisti politikā, ir daudz mazāks - vien 0,085. Savukārt līdz pirmajā vietā esošās Islandes 0,75 punktiem tālu ir lielākajai daļai pasaules un arī Eiropas valstu.
