Skaitļi un fakti: Eiropā briest pensiju reformas – iemesls novecošana

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Pašlaik arvien lielāks kļūst to Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu skaits, kurās sākas diskusijas par to, kā jāmaina pensiju sistēma. Ierosmes ir ļoti plašā klāstā – no skarbiem un daudziem nepatīkamiem priekšlikumiem līdz klaji populistiskiem piedāvājumiem, kuri visdrīzāk nākotnē jau atkal būs jālabo. Tomēr tas ir tikai sākums. Visdrīzāk, nebūs nevienas Eiropas valsts, kurā politiķiem izdosies izvairīties no pensiju sistēmas reformēšanas. Jautājums ir tikai par to, kad tas notiks. Iemesls, kāpēc izvairīties no reformām būs neiespējami, ir zināms jau ļoti sen – tās ir demogrāfiskās izmaiņas, jo Eiropas iedzīvotāji kļūst arvien vecāki.

Skaitļi un fakti: Eiropā briest pensiju reformas – iemesls novecošana
00:00 / 02:46
Lejuplādēt

Prognozes ir skaidras un nepatīkamas - Eiropā un arī Latvijā cilvēku darbspējīgā vecumā ar katru desmitgadi kļūs arvien mazāk, bet to, kuri būs jāuztur pensiju sistēmai, – arvien vairāk. Tas nozīmē ļoti vienkāršu lietu - Eiropas pensiju sistēmas pamats, kad tagadējie strādājošie ar savām sociālajām iemaksām uztur šodienas pensionārus, bez izmaiņām spēs funkcionēt visai ierobežotu laiku.

Vecu cilvēku kļūs vairāk

Eiropas statistikas biroja “Eurostat” dati liecina, ka kopš šā gadsimta sākuma senioru īpatsvars Eiropas iedzīvotāju struktūrā jau ir pieaudzis. 2001. gadā vecāki par 65 gadiem bija 15,8% no ES iedzīvotājiem, bet 2018. gadā šis īpatsvars bija sasniedzis jau 19,7% jeb tik vecs jau ir katrs piektais ES iedzīvotājs. Latvijā kāpums ir bijis pat nedaudz straujāks – no 15,1% 2001. gadā līdz 20,1% 2018. gadā. (Lai gan pensionēšanās vecumi ES atšķiras, lielākoties eiropieši pensijā dodas ap 65 gadu vecumu, pat ja to var darīt agrāk. Tādēļ ES statistikā tieši šis vecums tiek izmantots kā atskaites punkts pensionāru skaita mērījumiem).

Turklāt vēl draudošākas tendences ir gaidāmas nākotnē. Eiropas Komisijas pēdējā ziņojumā par sabiedrības novecošanu prognozēts - kaut arī kopumā laikā no 2016. līdz 2070. gadam Eiropas iedzīvotāju skaits pieaugs par 1,8%, sasniedzot 520 miljonus, ievērojami augs tieši vecāka gadagājuma cilvēku skaits. Turklāt iedzīvotāju skaita pieaugumu Eiropā nodrošinās vien puse dalībvalstu. Diemžēl Latvija un pārējās Baltijas valstis ir starp tām, kurās iedzīvotāju skaits nākotnē visdrīzāk kritīsies, tādēļ pensiju sistēmas jautājuma risināšana būs īpaši smaga.

2018. gadā cilvēku, kuru vecums pārsniedza 65 gadus, attiecība pret darbspējīgā vecuma (15 līdz 64 gadi) iedzīvotājiem ES veidoja 30,5%, liecina “Eurostat” aplēses. Latvijā dati bija visai līdzīgi – 31,4%. Praktiski tas nozīmē, ka gandrīz četri strādājošie ar savām sociālajām iemaksām nodrošina pensiju izmaksa vienam pensionāram. Taču 2070. gadā šī attiecība jau varētu sasniegt 51,2%, liecina Eiropas Komisijas prognozes. Tātad 2070. gadā vienu pensionāru vidēji varēs uzturēt tikai divi strādājošie un tas nozīmē, ka vai nu krietni būs jāpalielina sociālie maksājumi strādājošajiem, vai arī jārēķinās, ka pensijas būs mazas.

Prognozes par Latviju un pārējām Baltijas valstīm ir līdzīgas. Turklāt lielāko triecienu Baltijas valstu pensiju sistēmas saņems nedaudz agrāk – 2060. gadā, kad senioru īpatsvars pret strādājošajiem būs lielākais.

 

Cerības uz dzimstību un imigrāciju

Arvien lielāku vecu cilvēku skaita īpatsvaru sekmē vairāki faktori. Pirmkārt, Eiropā jau ilgstoši ir salīdzinoši zema dzimstība. Tādēļ kopējā iedzīvotāju skaitā daudz mazāks nekā kādreiz ir jaunu cilvēku īpatsvars. Otrkārt, palielinās cilvēku vidējais dzīves ilgums.

Dzīves ilgums Eiropā tiešām aug ievērojami. Gan vīriešu, gan sieviešu vidējais dzīves ilgums Eiropā laikā no 1960. gada ir palielinājies par aptuveni desmit gadiem līdz 78 gadiem vīriešiem un 83 gadiem sievietēm. Latvijā situācija gan ir nedaudz sliktāka. Kopš 1960. gada vīriešu vidējais dzīves ilgums ir audzis par 4,5 gadiem līdz 70 gadiem, sievietēm – par 7 gadiem līdz 80 gadiem. Taču daudz lielāks dzīves ilguma pieaugums gaidāms turpmāk. Prognozes liecina, ka vidējais vīriešu dzīves ilgums līdz 2070. gadam Latvijā varētu palielināties vīriešiem par 13 gadiem līdz 83 gadiem un sievietēm par 9 gadiem līdz 89 gadiem.

Tiesa, ikvienas ilgtermiņa prognozes ir iespējams mainīt, laicīgi kaut ko sākot darīt citādāk. Arī visai drūmo ainu par pensiju sistēmas nākotni. Un iespējams tas ir divos veidos, – sekmējot nākotnes strādājošo skaita pieaugumu vai arī pensionāru skaita samazinājumu.

Lai nešķistu, ka kāds domā fiziski izrēķināties ar nākotnes senioriem, uzreiz jāpaskaidro, ka runa ir par pensionēšanās vecuma palielināšanu. Ņemot vērā arvien ilgāko cilvēku dzīves ilgumu tā tiešām ir viena no ticamākajām iespējām. Tomēr ir viens “bet” un tas ir saistīts ar cilvēku veselību, it īpaši Latvijā. Diemžēl Latvija pašlaik atrodas lejasgalā tādā rādītājā kā veselīgas dzīves ilgums ES, un tas īpaši daudz nepārsniedz tagadējo pensionēšanās vecumu. Līdz ar to, kāpinot pensionēšanās vecumu, bet būtiski neuzlabojoties sabiedrības veselībai, būs jārēķinās ar jaunām problēmām.

Otra iespēja ir dzimstības veicināšana un arī sabiedrībā ne visai populārā imigrācija. Taču vienā gadījumā eiropiešiem ir jāmaina savs nu jau ierastais dzīvesveids, kurā nav īpaši raksturīgas kuplas ģimenes. Otrā gadījumā jādomā par ne visai ērto imigrācijas jautājumu. Turklāt jārēķinās ar realitāti, ka imigrantiem interesantākas ir turīgās Eiropas valstis, nevis Latvija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti