Skaitļi un fakti: Baltijā labdarībai vēl telpa izaugsmei

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Baltijas valstu iedzīvotāji nav ļoti plaši pievērsušies labdarībai un ziedo mazāk ,nekā ļautu to turības līmenis, secināms no Pasaules laimes indeksā iekļautajiem rezultātiem.

Pirms valsts svētkiem turpinām analizēt to, cik laimīga jūtas Latvijas sabiedrība caur Pasaules laimes indeksa un tā dažādo sastāvdaļu prizmu. Šoreiz vairāk par tādu Laimes indeksa komponenti kā labdarība.

Devīgums varētu būt arī lielāks

Laimes indeksa veidotāji norāda, ka cilvēki ir sociālas būtnes, tādēļ to laimes sajūtā zināmu lomu spēlē arī tas, cik mēs viens otram esam spējīgi palīdzēt un ar citu palīdzību rēķināties. Iespējams, tieši tādēļ divas no Laimes indeksa kopējo vērtību veidojošajām komponentēm ir saistītas ar gatavību savstarpēji izpalīdzēt. Viena, ko jau aplūkojām agrāk, ir sociālais atbalsts, ko problēmu gadījumā sniedzam saviem tuviniekiem un draugiem. Taču vēl viena komponente ir labdarība, kad palīdzība tiek sniegta visbiežāk nepazīstamiem cilvēkiem vai kādam noteiktam mērķim.

Laimes indeksā šī komponente tiek aprēķināta ar savdabīgu matemātisku formulu, parādot  starpību starp iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju jeb sabiedrības turības līmeni un aptaujā "Gallup World Poll" sniegtajām atbildēm uz jautājumu "Vai pēdējā mēneša laikā esat ziedojis labdarībai?".

Visas Baltijas valstis šajā aprēķinā ir tikušas pie negatīviem punktiem, kas liecina, ka sabiedrības turības līmenis ir augstāks par līdzdalību labdarībā. 

Nedaudz devīgāki ir Igaunijas iedzīvotāji, kuri ar -0,10959 punktiem ir ierindojušies 91.vietā pasaules valstu labdarības reitingā. Latvija ar -0,16194 punktiem ir 108.vietā, bet Lietuva ar -0,18228 punktiem ir 116.vietā kopējā sarakstā ar 141 valsti. 

Visai interesanta ir devīguma novērtējuma attīstības līkne Latvijā. Straujš devīguma kāpums redzams pirmajos pēckrīzes gados, kad acīmredzot Latvijas sabiedrība ir izjutusi lielāku nepieciešamību sniegt palīdzīgu roku tiem, kuriem neiet tik labi. No otras puses, tam var būt arī tīri matemātisks skaidrojums. Devīgums Laimes indeksā tiek aprēķināts, ņemot vērā IKP uz vienu iedzīvotāju, un krīzes laikā tas samazinājās. Vienlaikus tas norāda, ka cilvēku skaits, kuri ziedoja labdarībai, pēc krīzes nesamazinājās par spīti vidējam labklājības kritumam.

Kopumā devīguma tops Pasaules laimes indeksā vedina uz interesantiem secinājumiem. Pirmajās vietās tajā neatrodas pārtikušākās valstis, bet gan Mjanma, Indonēzija un Haiti, kuras iepriekšējos gados ir piedzīvojošas arī postošas dabas kataklizmas. Tikai tad seko pārtikušās Austrālija, Jaunzēlande un Lielbritānija.

Vai ar devīgumu ir tik slikti?

Tieši tādu jautājumu gribas uzdot, redzot Latvijas vietu Pasaules laimes indeksā devīguma topā. No vienas puses, rezultāti viennozīmīgi liek domāt, ka Latvijas iedzīvotāji labdarībai varētu pievērsties arī daudz vairāk, nekā to dara pašlaik.

No otras puses, Latvijas sabiedrība ne tikai nav īpaši turīga, bet arī sociālā palīdzība no valsts puses te ir daudz mazāka nekā daudzās citās bagātākās valstīs. Tādēļ ir jāatceras par otru devīgumu raksturojošo komponenti Pasaules laimes indeksā, kura raksturo sociālo atbalstu tuviniekiem un draugiem, un tā Latvijā ir salīdzinoši augsta. Daudziem no mums savu paziņu vai draugu lokā nebūs grūti atrast cilvēkus, kuri tādā vai citā pakāpē finansiāli atbalsta savus vecākus pensionārus vai citus radiniekus, kuri paši nav spējīgi nopelnīt pietiekami savai iztikai, tādējādi daļēji pildot tās funkcijas, kuras daudzās citās valstīs uzņemas pensiju vai valsts un pašvaldību pabalstu sistēmas.

Nevarētu teikt, ka Latvijas iedzīvotāju iesaiste labdarībā būtu maza. Fonda „Ziedot.lv” atskaite liecina, ka pērn tas dažādiem projektiem piesaistījis ziedojumus 3,4 miljonu eiro apmērā un pusi no tā ir saziedojušas tieši privātpersonas.

Diemžēl iegūt publiski pieejamus statistikas datus par kopējiem iedzīvotāju izdevumiem labdarībai Eiropā un arī Latvijā nav iespējams, jo Eiropas statistikā mājsaimniecību izdevumu struktūrā šādi izdevumi atsevišķi netiek atšifrēti. Atšķirībā no, piemēram, izdevumiem prostitūcijai, kuri gan ir izpelnījušies atsevišķu ailīti mājsaimniecību izdevumu statistiskajā uzskaitē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti