Tiesa, augstskolu un koledžu skaita sarukums šajos 11 gados nav bijis tik dramatisks. 2006.gadā Latvijā bija 19 valsts un 15 privātās augstskolas, bet 2016.gadā privāto augstskolu skaits palicis tāds pats, savukārt valsts augstskolu skaits nedaudz samazinājies - līdz 17. Vēl mazākas svārstības bijušas koledžu skaitā, proti, kopš 2006.gada, kad valstij piederēja 18 koledžas, bet privātajiem – astoņas, 2016.gada valsts koledžu skaits samazinājies par vienu – līdz 17, savukārt privāto koledžu skaits audzis līdz deviņām, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas dati.
Lai kompensētu studējošo skaita kritumu, mācību iestādes ceļ mācību maksu un mēģina atrast jaunus studētgribētājus ārvalstīs. Turklāt jāatzīst, ka pēdējos gados sasniegtais rezultāts nav nemaz tik peļams.
Ja 2005./2006.akadēmiskajā gadā no kopējā augstskolās un koledžās studējošo skaita tikai 1% jeb 1416 bija ārvalstu studentu, tad 2016./2017.akadēmiskajā gadā - jau 10% jeb 8137 studentu, tādējādi pārsniedzot agrāko, vēl 2000./0201.mācību gadā uzstādīto rekordu – 8% no studējošo skaita jeb 7883 cilvēki.
Visvairāk ārvalstu studentu ir spējusi piesaistīt Rīgas Stradiņa universitāte, kurā šajā akadēmiskajā gadā kopumā mācās 1837 ārzemnieku, un tie ir 22% no studējošo kopskaita.
Otrajā vietā ir Rīgas Tehniskā universitāte, tajā šajā akadēmiskajā gadā kopumā mācās jau 1670 ārzemju studentu jeb 11% no studējošo kopskaita. Trešajā vietā ir Latvijas Universitāte, kur šajā mācību gadā studē 831 ārzemnieks, un tie ir 7% no studējošo kopskaita.
Jāpiebilst, ka tuvākos piecus gadus Latvijas augstākās mācību iestādes uz būtisku studentu skaita pieaugumu no pašu mājām īsti cerēt nevar. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā šobrīd dzīvo tikai 86 tūkstoši jaunieši vecuma grupā no 15-19 gadiem. Tiesa, vecuma grupā no 10-14 gadiem 2016.gadā jau reģistrēti 92,7 tūkstoši. Tas liek cerēt, ka pēc pieciem gadiem situācija nedaudz varētu sākt uzlaboties. Taču par šiem jauniešiem cīnīsies ne tikai augstākās mācību iestādes vien.
Latvijā arvien lielāks akcents tiek likts uz profesionālo un arodizglītību, lai apmierinātu akūtākās darbaspēka tirgus vajadzības. Līdz ar to, pieaugot gan savstarpējai konkurencei augstāko mācību iestāžu vidū, gan augot konkurencei arī no profesionālo mācību iestāžu puses, joprojām ļoti aktuāls būs jautājums - cik veiksmīgi Latvijas augstākās mācību iestādes spēs samazināt savas izmaksas, celt kvalitāti un piesaistīt arvien vairāk ārzemju studentus, lai tādējādi vismaz daļēji nolīdzinātu pašreizējo demogrāfisko "bedri".
