Rīgas Valdorfskolā prasības vakcinēties pret Covid-19 dēļ darbu pameta 12 skolotāji, kas ir aptuveni 10% no visa skolas kolektīva. Tā rezultātā vienu brīdi esošajiem skolotājiem nācās aizvietot pat veselas 180 mācību stundas.
"Grūtākā lieta bija, kā es kolēģiem teicu, īstenībā braucošam transportam nomainīt riteņus. Jo skolas gads jau gāja, klasēs viss notiek. Stundu saraksts ir salikts, un tad tev pēkšņi viens ritenis, otrs ritenis jeb viens skolotājs, otrs skolotājs nav. Un tad braucošam, neko neapstādinot, bija jāspēj šie riteņi nomainīt," stāstīja Rīgas Valdorfskolas direktore Māra Svilāne.
Palīgā nākuši absolventi un pat audzēkņu vecāki. Entuziasms ir liels, bet zināšanu pietrūkst. "Mēs ļoti priecātos, ja viņi atgrieztos, jo tiešām aizgāja ļoti jauki, profesionāli, zinoši kolēģi," teica Svilāne.
To, vai viņi atgriezīsies, direktore tuvākajā laikā plāno noskaidrot. Kopumā visā valstī par labu darba atstāšanai, nevis vakcīnai, rudenī izšķīrās vairāki simti skolotāju.
Rīgā plāno apzināt situāciju, veicot aptaujas ar atstādinātajiem pedagogiem par to, vai viņi plāno atgriezties.
"Tie, kas nevakcinējās, daudzi pedagogi ir diemžēl saslimuši. Un tad, kad viņi ir saslimuši, tad pēc tam, pēc izslimošanas, ir tomēr iespēja atgriezties skolā. Un daudzi šo iespēju ir arī izmantojuši. Līdz ar to, es teiktu tā, ka daļa jau ir atgriezusies pēc slimošanas. Daudzi direktori mūs ir informējuši par to, ka sāk zvanīt pedagogi un interesēties par darbu. Tā ir labā ziņa," sacīja Rīgas domes pārstāve Anita Pēterkopa.
Bet kāda ir situācija citviet Latvijā? To skaidros katra pašvaldība pati. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZD) atzina, ka nekādas aptaujas neesot veiktas, jo tēma esot sensitīva. Bet atrast darbu citur pedagogam neesot grūti.
"Tā profesija ir tik unikāla, ka tu vari ļoti labi sevi realizēt arī daudzās citās nozarēs. Tur, kur ir darbs ar cilvēkiem. Un arī kolektīvos ir dažādi," sprieda LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie") stāstīja, ka patlaban aizvien esot vairāki simti brīvu vakanču, ko direktoriem vasarā būs jāmēģina aizpildīt.
"Prognozēt ir ļoti grūti, jo nav mums ne zīlnieku ministrijā, ne citu lietu. Bet, iespējams, ka šis var atvieglot kādu lietu," vērtēja ministre.
Viņa uzsvēra – vakanču problēma esot pastāvējusi vēl pirms kovida un sertifikātu prasība to tikai daļēji saasinājusi. Tāpēc problēma ar skolotāju trūkumu jārisina daudzos dažādos veidos.
"Tā ir jārisina gan caur skolu tīkla kārtošanu, gan caur jaunu pedagogu izglītošanu, kas, protams, šobrīd caur īso apmācību cikla programmām nedaudz atvieglo procesu," teica Muižniece.
