Lasmane citēja bijušo ASV Valsts sekretāri Madlēnu Olbraitu, ka 21. gadsimta problēmas nevar risināt ar 20. gadsimta domāšanu un 19. gadsimta institūtiem.
"Tas ir būtiski Latvijai, jo ir liela neatbilstība starp tehnoloģisko laikmetu un vecajām domāšanas metodēm, veco institucionalizāciju," sacīja Lasmane, norādot, ka LU rektora vēlēšanas krīzi saasināja un piedāvāja apspriešanai.
LU rektora vēlēšanās uzvarējušais, bet valdības neieceltais Indriķis Muižnieks tādējādi zināmā mērā ir administratīvās krīzes upuris. "Viņš mēģināja pielāgoties sistēmai, bet izrādās, ka tā prasa milzīgu pārradīšanu un pārveidošanu," norādīja Lasmane.
Viņa uzsvēra, ka krīze nav nekas apokaliptisks - tā ir neizbēgama attīstībā. Krīzes laikā intensificējas domāšana, meklējot līdzekļus, kā izdzīvot. Administratīvā krīze nav tikai LU problēma, bet raksturīga visām augstskolām. Krīzes risināšanā Izglītības un zinātnes ministrijas līmenī Lasmane cer uz viedumu un intelektu.
Tajā pašā laikā LU mācībspēkus un studentus notikumi ap rektora krēslu ietekmē minimāli. Lasmane stāstīja, ka akadēmiskajiem cilvēkiem ir zināms veselīgs anarhisms attieksmē pret šo notikumu. Administrāciju un notikumus tajā viņi neuztver kā kaut ko īpašu. Zinātniece arī vērsa uzmanību uz to, ka, piemēram, viņas iepriekš pārstāvētajā Sociālo zinātņu fakultātē studentu esot vairāk nekā iepriekšējā gadā. Viņasprāt, runas par to, ka LU prestižs krītas, ir blefs. LU rektora ievēlēšanas grūtības esot vairāk "mediju notikums" - proti, mediji par to daudz raksta, bet sabiedrībā daudzi vispār par to nav dzirdējuši.
Lasmane gan arī apliecināja, ka neatzīst valdības no augšas lemto par rektora neapstiprināšanu, jo tā ir iejaukšanās Universitātes autonomijā. LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesora un bijušā dekāna Gvido Straubes iecelšanu rektore vietas izpildītāja amatā Lasmane nosauca par nejaušu, sakot, ka šim amatam cilvēku vajadzēja izvēlēties rūpīgāk. Atrisinājuma meklēšana krīzei nebūs viegls darbs, uzskata Lasmane. Viņa uzsvēra, ka ir jāatrod gudrs risinājums, un vēlēja, lai tas izdotos.
KONTEKSTS:
Valdība otrdien, 27. augustā pēc garākām sarunām vienojās atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu – neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā. IZM uzskata, ka LU rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
Līdz ar valdības lēmumu darbu atstājis administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš, savukārt abi prorektori – Ina Druviete un Valdis Segliņš - devušies daudzu mēnešu atvaļinājumā.
Par LU rektora vietas izpildītāju valdība iecēla LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru un bijušo dekānu Gvido Straubi.
