Panorāma

Apstiprina jauno Eiropas Komisiju

Panorāma

Panorāma

Ceļ trauksmi par «Rail Baltica» kavēšanos

Situāciju ar «RB Rail» nākamnedēļ varētu pārrunāt Baltijas valstu premjeri

Pēc Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” darbinieku vēstules par kritisko situāciju ar projektu “Rail Baltica” Latvijas premjers Krišjānis Kariņš paudis, ka pārmaiņas “Rail Baltica” projektā ir nepieciešamas. Nākamnedēļ risinājumu meklēs sarunās ar abu pārējo Baltijas valstu premjeriem.

ĪSUMĀ:

  • Triju Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” darbinieki izplatījuši vēstuli.
  • Viņi apgalvo, ka projekts “Rail Baltica” ir kritiskā situācijā.
  • Galvenais iemesls esot projekta sliktā, sadrumstalotā pārvaldība.
  • Premjers Kariņš piekrīt, ka pārmaiņas “Rail Baltica” projektā ir nepieciešamas.
  • Nākamnedēļ risinājumu meklēs sarunās ar abu pārējo Baltijas valstu premjeriem.
  • Ministrs Linkaits noliedz, ka situācija ar “Rail Baltica” būtu kritiska.

Publisko paziņojumu par problēmām “Rail Baltica” projektā parakstījuši 62 jeb aptuveni divas trešdaļas uzņēmuma “RB Rail” darbinieku. Paziņojumā norādīts, ka projekts ir apdraudēts sarežģītās pārvaldības dēļ.

“Praktiski tas varētu nozīmēt projekta kavēšanos, naudas neapgūšanu. Starp citu, šobrīd no 800 miljoniem ir apgūti tikai kādi 15%,” norāda “RB Rail” Juridiskā dienesta vadītājs Ģirts Rūda.

Rūda stāsta, ka šādu struktūru valstis izmanto, lai projektu raustītu pēc savām interesēm: “Katra nacionālā valsts skatās uz projektu pārsvarā tikai savas valsts iekšienē. Tajā brīdī, kad mums ir jāatskaitās, tiek aizmirsta ideja, ka tas ir vienots projekts, ka mums ir jādomā par visām trijām valstīm. Galvenā problēma esot tā, ka “RB Rail” kā visu triju Baltijas valstu kopuzņēmumam ir jāpārrauga vietējo, nacionālo projekta ieviesēju darbs. Tajā pašā laikā nacionālās kompānijas ir “RB Rail” akcionāri, kas ieceļ “RB Rail” padomi.

Mums nav viena valsts, kurai mēs dotu priekšroku, un par to mēs saņemam lielākos pārmetumus.”

Kā piemēru Rūda min to, ka valstis joprojām nevar vienoties, kas dzelzceļa infrastruktūru pārvaldīs pēc darbu pabeigšanas. Viņš arī uzsver, ka uzņēmumu pēdējo 14 mēnešu laikā ir pametuši pieci augsta līmeņa vadītāji. To skaitā ir arī Timo Rīhimeki, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, kurš pēc ilgstoša atlases procesa amatā nokļuva gada sākumā. Darbinieki uzskata, ka par kadru mainību un labas pārvaldības neievērošanu no amata būtu jāatkāpjas padomes priekšsēdētājam Karolim Sankovskim, kurš gan to darīt negrasās.

“Esmu personīgi atvērts visiem jautājumiem. Jāatzīst, ka manā pārraudzībā padomē ir pieņemti visi lēmumi, kurus rosinājusi valde. Nevienu reizi projektā nav notikusi kavēšanās padomes darbības dēļ,” saka Sankovskis.

Darbinieki uzskata, ka projekta pārraudzība būtu jāuzņemas valstu premjeriem, kas varētu iecelt neatkarīgu “RB Rail” padomi. Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) piekrīt, ka projekts jāpārvalda centralizēti. Kariņš iespējamās izmaiņas ar Lietuvas un Igaunijas premjeriem pārrunās nākamnedēļ.

“Ja ir vienā, otrā vai trešā valstī nacionālā dzelzceļa kompānija, kas negrib šo vienoto pārvaldi, tas ir tāpat kā teikt, ka negrib šos miljardus, negrib attīstīt ātru dzelzceļa līniju uz Eiropas sirdi.

Esmu pārliecināts, ka mūsu sabiedrības, uzņēmumu interesēs ir panākt, ka šāds dzelzceļš tiek uzbūvēts,” saka Kariņš.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) tikmēr noliedz, ka situācija ar “Rail Baltica” būtu kritiska: “Katrai dalībvalstij šajā projektā ir savas intereses, un katra dalībvalsts tās efektīvi pārstāv un aizstāv. Mums ir svarīgi šīs intereses salāgot. Tas varbūt nav ātri, bet es esmu gandarīts par rezultātu, kāds pašlaik ir sasniegts.”

Drīzumā padome sludinās jaunu konkursu, lai meklētu nākamo “RB Rail” vadītāju.

KONTEKSTS:

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no ES līdzekļiem.

Lai īstenotu "Rail Baltica" projektu, izveidots projekta koordinators - Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums "RB Rail".

Pēc "RB Rail" valdes priekšsēdētāja Tīmo Rīhimeki lēmuma no decembra atstāt amatu uzņēmuma pagaidu izpilddirektors būs SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" Attīstības un komunikācijas departamenta direktors Agnis Driksna. Tāpat no amata atkāpies "RB Rail" galvenais tehniskais direktors un valdes loceklis Marts Nilsens. Viņš darbu kompānijā atstās 23.decembrī, tādējādi no 24.decembra tehniskā direktora pozīciju uz laiku ieņems uzņēmuma plānošanas un projektēšanas departamenta vadītājs Kaido Zimmermans.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti