Ultrasonogrāfija, datortomogrāfija un citi radioloģiskie izmeklējumi, uz ko Stradiņa slimnīcā tāpat visu gadu ir garas rindas, šā gada nogalē ierobežoti vēl desmitkārtīgi. Tas nozīmē, ka faktiski pacientiem, kas tagad gribētu uz kādu no tiem pierakstīties, vai nu jāmaksā pilna cena vai jāmeklē cita slimnīca. Stradiņu Diagnostiskās radioloģijas institūta vadītājs Kārlis Kupčs secina - slimnīca kārtējoreiz nostādīta ķīlnieka lomā starp pacientiem un valsti:
„No vienas puses, lai vispār saņemtu šo finansējumu, slimnīca slēdz līgumu, kur parakstās par pakalpojumu apjomu, ko tā sniegs. Būtībā jau gada sākumā, parakstot šo līgumu, ir zināms, ka reāli šī nauda nebūs pietiekoša, lai varētu apkalpot visus pacientus."
Slimnīcas valdes loceklis Guntis Bahs skaidro - lai gan slimnīca centusies iekļauties kvotās, plānos ieviesušās dzīves diktētas pārmaiņas. Vairāk naudas aizgājis neatliekamo pacientu izmeklēšanai, kuru bijis vairāk nekā plānots, lai gan daļai no viņiem patiesībā būtu vajadzējis vērsties pie ģimenes ārsta.
„Šie pacienti ir jāizmeklē - pamatīgi, skrupulozi, kā tas ir raksturīgi universitātes slimnīcai. Tas, protams, iztērē gigantiskus līdzekļus," norāda Bahs. Viņš gan atzīst, ka arī slimnīcas ambulatoro izmeklējumu plānošanas kvalitāte šogad nav bijusi ideāla, par ko slimnīcai jāuzņemas kopēja atbildība, un nākamgad tam būs jāpieiet stingrāk.
Latvijas lielākajā - Rīgas Austrumu - slimnīcā ambulatoros izmeklējumus turpina sniegt iepriekš plānotajā apjomā, bet pārstrāde vairāk kā pusmiljona latu apmērā izveidojusies uz dienas stacionāra - ķīmijterapijas un staru terapijas - rēķina, kā arī un radioloģiskajiem izmeklējumiem uzņemšanas nodaļā, skaidro slimnīcas valdes locekle Anita Slokenberga:
„To es nevaru kvotēt! Valsts var noteikt kvotu, bet, ja pacientam ir vēzis un viņš ir jāstaro vai viņam ir jādod ķīmija, tad, piedodiet, es to nevaru nokvotēt."
Lai gan Nacionālajā veselības dienestā vērtē, ka vairums slimnīcu labi iekļaujas līgumos ar valsti paredzētajās summās, Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs zīmē citu ainu - pārstrādes joprojām ir kopēja tendence visā Latvijā:
„Piemēram, Daugavpils [slimnīca] vakar pateica, ka viņiem drīz beigsies [valsts finansējums], Kuldīga, Liepāja... Tas, ka viņas vēl mēģina to darīt, ir cita lieta. Bet tas naudas apjoms diemžēl ir ļoti nepietiekošs..."
Kārtējās slimnīcu pārstrādes diemžēl nepārsteidz - to veicinājusi valdības pēdējo gadu prakse, gada vidū veselības nozarei piešķirot papildu naudu, secina Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš. Šogad kārtējā piešprice bija mazāka nekā cerēts.
„Slimnīcas varbūt cerēja, ka būs vairāk [papildus naudas], mēs arī prasījām vairāk. Rezultātā diemžēl ir mazāk, un līdz ar to varbūt šie ierobežojošie pasākumi ir sākušies agrāk," secina Muciņš.
Valsts sekretārs atzīst - arī nākamgad veselības nozarei ārstniecības tarifu palielināšanai ieplānotie 19 miljoni latu pārstrāžu jautājumu risinās minimāli, jo lielākā daļa naudas paredzēta pieticīgai mediķu atalgojuma paaugstināšanai.
