Saeimā informēja, ka, pēc grozījumos pieņemtā, bērns ārzemēs varēs viesoties, ja to vēlas un ja tam piekrīt bērnu aprūpes iestāde vai audžuģimene. Piekrišana, ka došanās uz ārzemēm ir bērna interesēs un viņš tur saņems pienācīgu aprūpi, būs jāsaņem arī no bāriņtiesas, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi.
Līdz šim likumā nebija norādīts vecums, no kura bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē esošs bērns var doties apmaiņas programmā uz ārvalstīm. Lai preventīvi aizsargātu bērnu no traumatiskas pieredzes, kas var rasties ceļojuma laikā vai atrodoties svešā ģimenē un saskaroties ar valodas barjeru, likuma grozījumi paredz bērna vecumu ierobežot, sākot no 12 gadiem.
Izņēmuma gadījumā bērnu, kurš ir jaunāks par 12 gadiem, varēs nodot uz laiku citas personas aprūpē ārvalstīs, ja bērns tiks nodots kopā ar brāļiem, māsām, pusbrāļiem vai pusmāsām, no kuriem vismaz viens ir sasniedzis 12 gadu vecumu.
Likumā veikti arī citi grozījumi, kas paredz uzlabot bērnu tiesību aizsardzību. Grozījumi paplašina to personu loku, kam ir nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Šādas zināšanas turpmāk būs nepieciešamas arī personām, kuras pašvaldības domes uzdevumā nodrošina juridisko atbalstu bāriņtiesai lēmuma sagatavošanā un citu bāriņtiesai noteikto uzdevumu izpildē, tiesu izpildītājiem, kā arī tiesu psiholoģijas ekspertiem, kuri veic bērnu psiholoģiskā stāvokļa izpēti.
Tāpat ar likuma izmaiņām plānots mazināt emocionālās vai fiziskās vardarbības pret bērnu atkārtošanās risku. Grozījumi paredz, ka persona, kura ir administratīvi sodīta ar naudas sodu par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu, trīs gadus no dienas, kad stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums vai tiesas spriedums, nedrīkstēs strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī sniegt pakalpojumus bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās iestādēs, kurās uzturas bērni. Tāpat sodītā persona trīs gadus nedrīkstēs strādāt pasākumos, kuros piedalās bērni.
Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikts, ka gadījumos, kad kā administratīvais sods par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu būs piemērots brīdinājums, iestādes vadītājam, darba devējam vai pasākuma organizatoram būs pienākums izvērtēt, vai persona neapdraud bērna drošību, veselību vai dzīvību.
KONTEKSTS:
Grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā virzīja Labklājības ministrija. Ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka ("Vienotība") stāsta, ka bāriņtiesu prakse saistībā ar ārzemju braucieniem ir neviennozīmīga. Tāpat ne vienmēr tiekot ievērotas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadlīnijas, kurās norādīts, ka uz ārzemēm nevajadzētu doties bērniem, kuri jaunāki par septiņiem gadiem.
Pirmo reizi Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumus, kas ciemošanos ierobežotu, ministrija uz Saeimu virzīja pagājušā gada nogalē, taču neveiksmīgi. Toreiz nolēma veidot īpašu darba grupu, lai meklētu kompromisus. Iebildumi bija saistīti ar vēlmi liegt ārvalstu ciemošanos audžuģimenēs ievietotiem bērniem un maziem bērniem.
Pret grozījumiem iebilda Bāriņtiesu asociācija un ārvalstu adoptētāju ģimenes pārstāvošie juristi. Bāriņtiesas šādus ierobežojumus sauca par bērnu interesēm neatbilstošiem. Uzskats, ka dalība viesprogrammās ir tendēta tikai uz ārvalstu adopciju, esot maldīgs.
