Kādi ir iestādes savāktie pierādījumi, nav zināms. DP par izmeklēšanu nekādus komentārus nesniedz. DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa klusēšanu pamato ar to, ka krimināllieta ir nodota tiesai un tā piektdien sāks iztiesāšanu.
Pats Šiškins DP iegūto informāciju sauc par pieņēmumiem. Viņš skaidro, ka sprāgstvielas bijušas nepieciešams bebru aizsprostu likvidēšanai pie viņa mājām. „Manu versiju neviens pat nepārbaudīja. Nenopratināja traktoristu, kas varēja apliecināt, ka pļava pavasarī bija applūdusi,” skaidro Šiškins.
Šiškins nenoliedz sprāgstvielu iegādes faktu. Viņš gan min, ka gribēja pirkt tikai degauklu, bet pārdevējs, kurš strādāja drošības iestādes labā, “piesvieda” arī trotilu.
Saskaņā ar celto apsūdzību, “pērkoņkrustieša” mašīnā un mājās izmeklētāji atrada arī revolverus, pneimatiskās šautenes, bises, mašīnpistoli un vairāk nekā 1600 dažāda kalibra patronas. Kā neatļautu mantu vīrietis glabājis arī spiegu pildspalvu - rakstāmo ar iebūvētu videokameru un mikrofonu.
Ieroču arsenālu skursteņslauķa profesijā strādājošais Šiškins esot turējis kolekcijai un pašaizsardzībai, jo pēc 16.marta un 9.maija pasākumiem, kuros viņš parasti aktīvi piedalījies, ģimenei izteikti draudi. Šiškins apgalvo, ka ieročus atdevis labprātīgi, bet materiālos tas nav piefiksēts.
Šiškins līdz šim bijis notiesāts divas reizes. 1991.gadā - arī pēc šaujamieroču un spridzekļu panta, bet 2000.gadā – par aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu krimināllietā par tā sauktā Uzvaras pieminekļa spridzināšanu, kurā divi nelegālās “Pērkonkrusta” organizācijas biedri gāja bojā.
Vaicāts par izredzēm tiesā, viņš atbild, ka cer uz tiesneses godīgumu: „Ņemot vērā, ka tiesnese ir stingra, tātad ir arī godīga. Man ir vajadzīga tiesnese urbjmašīna, kas iedziļinās visās niansēs, nevis paskatīsies, ko sarakstījusi DP un prokuratūra.”
Vienlaikus DP ar prokuratūras palīdzību vēlas izbeigt Šiškina pārstāvētā nacionālradikālā “Gustava Celmiņa centra” darbību, kā iemeslu minot biedrības darbošanos pret Latvijas republikas pamatvērtībām.
“De facto” rīcībā esošajā ziņojumā drošības iestāde piesauc pirmskara pērkoņkrustiešu līdera Gustava Celmiņa un Šiškina antisemītiskos izteikumus un biedrības rīkotās paramilitārās mācības, kas radot lielus riskus nacionālajai drošībai. Pirms gada notikušajos treniņos ap 30 Gustava celmiņa centra, skinhedu kustības un citu radniecīgu organizāciju biedri apguva tuvcīņas paņēmienus, meta mērķos nažus un cirvjus, šāva ar arbaletu un citiem ieročiem.
Treniņnometnes bija nepieciešamas biedrības kaujas spēju palielināšanai, lai nepieciešamības gadījumā viņi varētu izraisīt un piedalīties fiziskā konfrontācijā, raksta Drošības policija.
