Šobrīd kāzu sezona ir pašā plaukumā. Taču neziņā par epidemioloģisko situāciju un tai sekojošajiem ierobežojumiem gan šogad, gan arī pērn vairākas laulību ceremonijas tika pārceltas.
No 15. jūnija preciniekiem tika dota ''zaļā gaisma'' lielāku svinību rīkošanai. Ja laulību reģistrēšanā piedalās personas, kas ir vai nu vakcinējušās pret Covid-19 vai arī izslimojušas vīrusu un to var apliecināt, uzrādot sertifikātu, tad kāzas var norisināties bez ierobežojumiem.
“Ierobežojumi sākas, kad laulības reģistrācijā piedalās kāda persona, kas nav vakcinēta vai pārslimojusi [Covid-19]. Bet, ja šai personai ir negatīvs Covid-19 tests, tad laulības reģistrācija ir iespējama iekštelpās maksimums 500 personām, lietojot mutes un deguna aizsegus, ārtelpās – maksimums 1000 personas. Ārtelpās šajā gadījumā nav jālieto mutes un deguna aizsegi,” pastāstīja Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta juriste Kristīne Hibnere.
Savukārt, ja kāda no personām nav ne vakcinēta, ne pārslimojusi koronavīrusu un arī nav negatīva testa, tad iekštelpās laulības reģistrācija pieļaujama līdz 20 personām, lietojot mutes un deguna aizsegus un ievērojot divu metru distanci. Bet ārā līdz 50 personām, arī ievērojot visus drošības pasākumus.
Dzimtsarakstu nodaļas šajā laikā ir ļoti aizņemtas. Par to Latvijas Radio pārliecinājās, apzvanot vairākas nodaļas gan galvaspilsētā, gan reģionos.
Pašākiem komentāriem laiks atradās vien Aizkraukles novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītājai Olitai Sticerei. Viņa pastāstīja, ka laulību pārcelšana un atcelšana vairāk notika pērn.
“Šobrīd tie cilvēki, kas nāk iesniegt iesniegumus, skaidri zina, ka ir jārēķinās ar epidemioloģisko situāciju un noteikumiem valstī, un tādu atliktu vai pārliktu laulību praktiski nav, vismaz pie mums Aizkraukles novadā,” pastāstīja Sticere.
Dzimtsarakstu nodaļā apliecināja, ka līdz šim nav bijis konfliktu par noteikumu ievērošanu, jo cilvēki ir saprotoši.
Dacei Miezītei ir 18 gadu pieredze kāzu organizēšanā. Viņa pastāstīja, ka pandēmija ieviesusi savas tendences arī kāzu ceremonijās. Kāzu rīkošanas aģentūra šogad visas laulību ceremonijas aizvadījusi ārā.
“Tas ir populāri kopš 2006. gada, bet vienalga pirms tam vairāk bija telpās. Tagad ir tā, ka man ir bijis tikai ārā. No saslimšanas viedokļa es domāju, par to tik daudz nedomā, bet no tā, ka drīkstēs notikt,” sacīja Miezīte.
Epidemioloģiskās situācijas dēļ daudz laulību tika pārceltas, dažas pat vairākas reizes. Savukārt citi pāri noteikumiem piegāja radoši. “Pāri, kuri vēlējās lielas kāzas, bet, piemēram, maijā to nevarēja, tad rīkoja četrām personām. Un viens pāris tikai līdz desmit personām, tikai ar vecākiem. Tad viņi darīja tā, ka pirms tam vecāki brauca pie viņiem dzīvot kādu laiku, lai viņiem būtu viena mājsaimniecība,” zināja stāstīt Miezīte.
Šīs vasaras tendencēs noteikti nav skaitliski lielās kāzas.
Tie, kas vēlējās lielas kāzas, savu īpašo dienu ir pārcēluši uz nākamo vasaru, pastāstīja kāzu organizatore. Tomēr, uzzinot par ierobežojumu mīkstināšanu jūnija vidū, nesākās kāzu rīkošanas bums, jo pasākumiem gatavojas savlaicīgi.
Pērn Latvijā tika reģistrēts par 17% mazāk laulību nekā 2019. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Salīdzinājumā ar 2019. gadu Igaunijā pērn laulību skaita samazinājums bijis vien par 4,6%. Gada otrajā pusē Igaunijā laulību skaits pat pieaudzis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Visvairāk laulību skaits samazinājies Lietuvā – gada griezumā laulības noslēgtas par 22% retāk nekā 2019. gadā.
