Ārpus Rīgas

Avīzes "Stars" žurnāliste Inese Elsiņa par autobusu maršrutu slēgšanu Madonas novadā

Ārpus Rīgas

''Rīgas Apriņķa Avīzes'' galvenais redaktors Dzintris Kolāts par Mālpils internātskolu

Martišu ciema iedzīvotāji vēlas centralizēto kanalizācijas sistēmu

«Sirsniņmājiņu» reforma: Latgalē meklē naudu centrālās kanalizācijas ierīkošanai

Martiši ir viens no tiem mazajiem Latgales ciemiem, kur ļaudis ir gatavi pievienot savu mājokli vienotajai kanalizācijas sistēmai. Tiesa, pašvaldībām nav naudas, lai šādu sistēmu ierīkotu. Tāpēc tiek cerēts uz Eiropas Savienības vai valsts finansējumu. Sliktākajā gadījumā vajadzēs ņemt aizdevumu.

Jau ziņots, ka pērn pieņemtie noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu nosaka prasības, kas būs jāievēro iedzīvotājiem, kuri savus īpašumus nav pieslēguši centralizētai kanalizācijas sistēmai. Ar jauno sistēmu valsts vēlas mudināt iedzīvotājus pieslēgties vienotajai kanalizācijas sistēmai. Galu galā tika nolemts, ka sirsniņmājas, kas tomēr nebūs vienotajā tīklā, vajadzēs reģistrēt tikai blīvi apdzīvotās teritorijās.

Martišus droši var saukt par Ludzas piepilsētu. Ciematā dzīvo 340 iedzīvotāji, ir 60 individuālās dzīvojamās mājas un četri daudzdzīvokļu nami. Vienpadsmit Līvānu tipa mājās, tāpat kā daudzdzīvokļu mājās ir ierīkota centralizētā kanalizācijas sistēma.

Savukārt vairāk nekā 50 māju iedzīvotājiem ir katram savs šīs problēmas risinājums - kādam pagalmā sirsniņmājiņa, kādam nosēdumu akas vai krājtvertnes.

“Mēs māju iegādājāmies 1984.  gadā. Agrāk mums bija sirsniņmājiņa. Tikai pirms 11 gadiem mēs ierīkojām ūdensvadu un kanalizāciju mājās. Man ir bedre izrakta un nākas netīrumus atsūknēt, tāpēc nākotnē gribētu ierīkot kaut ko citu, lai nebūtu jāatsūknē,” stāsta Eleonora, atzīmējot, ka reizi divos mēnešos viņai nākas saukt asenizatoru mašīnu, kas izmaksā 20 eiro. Tāpēc viņa ļoti gribētu, lai pagastā ierīko centrālo kanalizācijas sistēmu.

“Mums problēmas ar notekūdeņu novadīšanu, mums pašiem akas, pašiem jāsūknē, jāmeklē transports, bet, ja kopējā sistēma – tad problēmu nekādu,” arī Intas ģimene par spīti tam, ka visdrīzāk nāksies samaksāt ne mazu summu, ir gatava pieslēgt savu īpašumu ciemata centrālajai kanalizācijai.

Isnaudas pagasta pārvaldes vadītāja Antoņina Sjakste uzver, ka kopsapulcē, apspriežot centrālās kanalizācijas sistēmas ierīkošanu ciematā, klātesošie iedzīvotāji gandrīz 100% piekrita šādai idejai.

Analizējot situāciju ciematā, atklājusies nepatīkama aina - blīvi apbūvētā teritorijā, kāda ir Martišu ciemats, netīrie ūdeņi no privātmāju kanalizācijas nonāk ne tikai virszemes ūdeņos, bet arī meliorācijas sistēmā.

“Asenizācijas mucu izmanto un pagastā izraksta samērā maz iedzīvotāju. No šīm 50 privātmājām – pieci, un tas nav katru mēnesi. Mēs esam izbrīnīti par to, kur tad šie notekūdeņi paliek?” vaicā Sjakste.

Isnaudas pagasta pārvaldes galvenais saimniecības pārzinis Aloizs Mežulis, kurš arī dzīvo Martišu ciematā, ir izpētījis dažādus variantus, kā ierīkot tualeti privātmājās tā, lai tā atbilstu visiem noteikumiem.

“Pirmais – septiķis, kas savāc notekūdeņus, un tad regulāri tie jāatsūknē. Tātad, ja 18 eiro maksā viena muca, un cilvēkam būs jānoslēdz līgums ar firmu, tad katru mēnesi tie 18 eiro būs jāsamaksā. Pēc Ministru kabineta noteikumiem cilvēkam būs jāatskaitās ikgadējā atskaitē, cik viņš ir nodevis,” stāsta Mežulis, uzsverot, ka Martišu ciematā, kas izbūvēts purvainā vietā, otrs variants ar filtru izmantošanu neder un paliekot tikai trešā iespēja.

“Trešais, ko Ministru kabineta noteikumi mums piedāvā, tās ir bioloģiskās attīrīšanas iekārtas miniatūrā,” saka Mežulis.

Šo iekārtu uzstādīšanas izmaksas sasniedz pat vairākus tūkstošus eiro, tāpēc Mežulis centrālās kanalizācijas ierīkošanu ciematā uzskata par vienīgo racionālo problēmas risinājumu.

Ludzas novadā visos ciematos daļa māju ir pieslēgta pie centrālās kanalizācijas, daļa – nav. Pašvaldība plāno, sākot ar Martišu ciematu, uzsākt kanalizācijas sakārtošanu visos novada ciematos.

Pašlaik tiek plānoti līdzekļi budžetā tehniskā projekta izstrādei kanalizācijas sistēmas ierīkošanai Martišu ciematam, skaidro Ludzas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Maslovskis.

“Pagaidām ciemu teritorijām nav pieejami nekādi Eiropas projekti. Vai viņi būs pieejami 2018. vai 2019. gadā, varbūt kas atvērsies, varbūt Pašvaldību savienība, vēršoties pie likumdevējiem, pie ministrijām, panāks kādu finansējumu. Var būt arī tāda situācija, ka nekāda finansējuma nebūs un pašvaldībai nāksies ņemt aizdevumu, lai īstenotu šo projektu,” norāda Maslovskis.

Pašlaik decentralizētās kanalizācijas sistēmas Latvijas pilsētās un ciemos izmanto ap 300 000 iedzīvotāju. Vides aizsardzības interesēs valdība izvirzījusi jaunas prasības decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanai apdzīvotās vietās Latvijā. Visiem decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem tās būs jāreģistrē, iesūtot informāciju pašvaldībai.

Līdz 2022. gadam pašvaldībām būs jāizveido īpašs decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrs un tas jāuztur, kā arī jāizstrādā attiecīgi saistošie noteikumi.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti