ĪSUMĀ:
- Sirds un asinsvadu saslimšanas ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem Latvijā.
- Sirds slimību “zaļais koridors” sākas pie ģimenes ārsta.
- Ja pacientam konstatē sirds un asinsvadu slimību risku, viņu nekavējoties nosūta pie speciālista.
- “Zaļais koridors” izmantojams tikai tiem, kuri sirds un asinsvadu slimības nav pārdzīvojuši līdz šim.
- “Zaļais koridors” varētu samazināt mirstību no sirds slimībām.
- Kardiologs Andrejs Ērglis: “Zaļais koridors” ir vērtējams kā ļoti nozīmīgs.
- Pagaidām “zaļā koridora” rezultātus vērtēt vēl pāragri.
Pacients vēršas pie ģimenes ārsta, tiek konstatēts sirds un asinsvadu slimību risks, pacients nekavējoties tiek nosūtīts pie kāda konkrēta speciālista, lai taptu skaidrs, kā viņam izvairīties no kādas slimības. Tā strādā „kardio zaļais koridors”. Koridora mērķis ir “izķert” potenciālos sirds un asinsvadu slimniekus, nevis tos, kam jau kāda sirds kaite ir bijusi jau iepriekš. Koridora sākums ir ģimenes ārsta kabinetā.
Veselības ministrijas ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka stāsta, ka “ģimenes ārsti savās praksēs sāk īstenot šo sirds asinsvadu profilaksi, viņi atlasa pacientus, kuriem vēl nav izteiktas kardioloģiskas patoloģijas, un šim pacientiem izvērtē kardiovaskulāro risku”, vērtējot, cik liels risks, ka pacientiem tuvāko 10 gadu laikā “var attīstīties kāds kardiovaskulārs notikums”.
Ja pacientam “nepieciešami papildu izmeklējumi, tad šiem pacientiem nav jāgaida rindā pakalpojumu saņemšanai”, skaidro Janka.
Sirds un asinsvadu saslimšanas ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem Latvijā un daudzviet citur pasaulē.
“Zaļais koridors” varētu palīdzēt samazināt augošo insultu kā nāves cēloņu skaitu, tomēr, lai varētu vērtēt koridoru ietekmi uz mirstības samazināšanu, jāpaiet ilgam laikam.
Slimību profilakses un kontroles centra direktora vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumus Dzintars Mozgis norāda, ka “mirstība no miokarda infarkta pēdējos gados samazinās, un tā ir pozitīva ziņa, bet no insulta ir zināms pieaugums, kas, iespējams, ir saistāms ar populācijas novecošanos”.
Vieglāk un efektīvāk ārstējami ir gadījumi, kuros slimība nav ielaista, tādēļ sirds un asinsvadu pacientu “zaļais koridors” ir vērtējams kā ļoti nozīmīgs, atzīst kardiologs Andrejs Ērglis.
“Es domāju, ka tas ir ārkārtīgi nozīmīgi. To mēs labi redzam no onkoloģisko pacientu “zaļajiem koridoriem”, ka agrīna diagnostika ļoti labi veicina daudz efektīvāku un efektīgāku ārstēšanu,” norāda Ērglis.
“Un otra lieta – jo ātrāk mēs varam diagnosticēt sirds un asinsvadu slimības, jo mēs varam piemērot labāku un agresīvāku ārstēšanu, kas mums var paildzināt dzīvildzi,” saka Ērglis.
Sirds un asinsvadu slimnieku biedrības “Parsirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa usver, ka „zaļais koridors” ir ļoti liels atbalsts sirds un asinsvadu slimību novēršanai, tomēr jāsaprot, ka sirds un asinsvadu slimības ir plašs loks, kas attiecīgi jāiedala.
“Ir daudzas lietas, ko var darīt un jau dara ģimenes ārsti paši. Teiksim, paaugstināts asinsspiediens pats par sevi ir slimība, ko var sekmīgi ārstēt, sadarbojoties ar ģimenes ārstu. Nedomāju, ka visos gadījumos ir nepieciešama ārkārtīgi ātra vai superpaātrināta pieeja pie speciālistiem, bet daudzos gadījumos ir, piemēram, ja runājam par aritmiju,” saka Mauriņa.
“Zaļais koridors” izmantojams tikai tiem, kuri sirds un asinsvadu slimības nav pārdzīvojuši līdz šim.