Darbinieku bažas Latvijas Radio pauda Rīgas reģionālās virsmežniecības inženiere un vietējās arodorganizācijas vadītāja Ilze Kalniņa: "Mūs ļoti satrauc tas, ka sistēma tiek veidota, neieklausoties mūsu – profesionāļu – viedokļos. Vispirms visvairāk esam sašutuši par iespējamo bezapgaitu sistēmu Valsts meža dienestā, ņemot vērā, ka savas teritorijas pārzināšana katram mežzinim skaitās kā viņa prioritāte šajā darbā. Tas saistīts gan ar mežu veselības stāvokļa uzraudzību, gan ar ugunsapsardzības veikšanu vasaras periodā, kas ir ļoti lielā mērā arī balstīta uz mežziņu iespējām, un viņi tagad arī ir attiecīgi ekipēti uz viņu teritorijas pārzināšanu."
Kalniņa arī skaidroja, ka bezapgaitu modelis kā eksperimentāls variants uz dažiem mēnešiem bija ieviests kādā no virsmežniecībām, taču pēc atsauksmēm dienestā neredzēja, ka tam būtu bijuši plusi. "Kolēģi vairāk saskatīja šajā sistēmā mīnusus," viņa norādīja.
Vaicāta, kāda ir mežziņa loma meža izciršanas gadījumu pamanīšanā, Kalniņa skaidroja, ka tas ir mežziņa ikdienas darbs.
"Braucot apgaitā, tu jau redzi, kas apgaitā notiek, tu zini, kur ir izsniegts apliecinājums, zini, kur nav izsniegts. Pie bezapgaitu modeļa mums būs vairāk vienam uz otru jābalstās, būs kolektīvā atbildība. Bet vai mūsdienās kolektīvā atbildība ir labākais, uz ko tiekties?"
Tāpat viņa informēja par vēl citiem vēstules parakstītāju iebildumiem: "Jaunajā struktūrā ļoti spēcīgs tiek veidots administratīvais aparāts – [paredzēts] augstākā un vidējā līmeņa vadītāju skaita pieaugums un attiecīgi samazināts mežā strādājošo amatpersonu skaits. Ir šaubas, vai tas dos labumu mežsaimniecībai."
Viņa vērsa uzmanību uz to, ka darbinieku "lielā sāpe" ir arī atalgojums, kas nav pieaudzis četrus gadus.
Lai arī no novembra tas celts mežziņiem, tomēr aizvien nav konkurētspējīgs, ja salīdzina ar meža nozarē citās līdzīgās struktūrās strādājošo algu.
Kalniņa arī skaidroja, ka ir teikts – masveida atlaišana nenotiks. "Patlaban darba līgumi netiek pagarināti ar cilvēkiem, kuriem tuvākajā laikā iestāsies pensijas vecums, kas dienestā ir diezgan daudz, bet masveida atlaišana netiek plānota," viņa sacīja.
Latvijas Radio atgādināja, ka Stašāni pirms pusotra gada šim amatam bez konkursa izraudzījās zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).
Lai viņu ieceltu amatā, Gerhards no prasībām izņēmis augstāko mežsaimniecības izglītību.
Līdz tam Stašāne bija Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece. Savukārt reformu īstenošanai meža dienestā viņa nolīgusi savu kādreizējo priekšnieci Ingu Koļegovu, kas, kā atgādināts vēstulē, ir krimināli sodīta par koruptīvām darbībām.
Dienestā plānotās strukturālās pārmaiņas tā vadība plāno skaidrot īpaši sasauktā preses konferencē rīt. Dienesta administrācija norāda, ka pārmaiņas akceptētas ministrijā, reformu izstrādē piedalījušies vadošie darbinieki. Tāpat uzsvērts, ka līdz ar izmaiņām radīšot izcilu klientu pieredzi, savukārt attīstību kavējusi darbinieku novecošanās un arī veca dienesta struktūra.
