Protesta pasākums pulcējis vairākus simtus pensionāru no visas Latvijas, spriežot pēc redzamajiem plakātiem un vimpeļiem. Rīkotāji prognozēja vairāk nekā tūkstoš pensionāru dalību, jo uzaicināti 114 dalīborganizāciju pārstāvji, un šis skaits varētu tikt sasniegts.
Pensionāri prasa novērst nabadzības pieaugumu un nodrošināt pilnvērtīgu veselības aprūpi. Sanākušajiem abi jautājumi ir ļoti smagi, un izskan arī stāsti, cik neiespējami ar pašreizējiem ienākumiem ir nosegt izdevumus par veselības aprūpi.
Latvijas Radio uzrunātie seniori no Rundāles un Amatas novada atzina, ka jūtas bezspēcīgi un nesadzirdēti.
„Esmu nostrādājusi meliorācijā 34 gadus un mana pensija ir 218 eiro. Nu, tomēr par mazu.. Vai tiešām mēs esam nulle, vai no mums nekā nav bijis? Vienkārši jāraud, tu esi tā pazemots,” ar asarām acīs saka 75 gadus vecā Ņina Bērzmārtiņa no Rundāles pagasta.
„Man ir 36 gadu darba stāžs, bet ar savu pensiju es medicīnu aizsniegt nevaru. Un man ir tādas slimības, ka es zinu – mums neviens nepalīdzēs. Cik mēs varam, tik velkam,” piebilst rundāliete Lidija Osipova.
„Ja vajag tikt pie dakteriem un uz operācijām, pasaka – kvotas nav, jāgaida vairāki gadi… Ir ļoti grūti. Var jau būt, ka kaut kas drusciņ ir [uzlabojies], bet ļoti, ļoti minimāli,” atzīst Jānis Ķipēns no Amatas novada.
Jau ceturto gadu rīkotajā protesta pasākumā pensionārus uzrunāja LPF vadītājs, Saeimas deputāts Andris Siliņš (Zaļo un zemnieku savienība), kā arī labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība"). Pensionāru federācijas vadītājs Siliņš stāstīja, ka cerības uz pieejamāku medicīnu dod lēmums audzēt nākamā gada valsts veselības budžetu par 200 miljoniem eiro.
„Aptaujas, kas ir veiktas pirms aptuveni diviem gadiem, liecināja, ka aptuveni trešā daļa pensionāru nevar pilnvērtīgi rūpēties par veselības saglabāšanu, jo viņiem trūkst līdzekļu. Tā kā ļoti ceram, ka nākamā gada budžets šo problēmu vismaz daļēji šo problēmu risinās," sacīja Siliņš.
Turpat pie Pensionāru federācijas busiņa veidojās rindas ar parakstīties gribētājiem par labāku veselības aprūpi un pret nabadzības pieaugumu pensionāru vidū.
Parakstus kopā ar priekšlikumiem plānots iesniegt valsts augstākajām amatpersonām.
Gaidāmās izmaiņas pensiju indeksācijā sanākušajiem bija atnācis skaidrot arī labklājības ministrs Reirs. Viņš solīja, ka valdības pieņemtie lēmumi, īpaši veselības budžeta pieaugums, nesīs jūtamus uzlabojumus senioriem.
„No šī gada 1.oktobrī indeksācija būs 50% apmērā no algas pieauguma, plus inflācijas koeficients. Šogad tas būs 4,4% apjomā, pagājušogad tas bija nedaudz virs 2%. No nākamā gada pensiju indeksācijā tiks ņemts vērā arī mūža darba devums – pensijas par 30 un 40 gadu darba stāžu tiks indeksētas attiecīgi 60 un 70% apmērā no algas pieauguma," stāstīja ministrs. "Padomāts ir arī par tiem, kuri pensionējās līdz 1995.gada 31.decembrim – tur par nostrādāto gadu maksās nevis eiro, kā tagad, bet 1,50 eiro. Šīs izmaiņas ir ļoti nozīmīgas, jo šiem cilvēkiem ir vismazākās pensijas.”
Ministra uzrunu sanākušie gan uzņēma ar šķidriem aplausiem un neizpratnes pilniem komentāriem, kādēļ tiek darīts tik maz un tik vēlu.
