Cilvēki atvadījās no Rīgas reģiona pārvaldes 5.daļas komandiera Viļņa Šteinīša, 1.daļas vada komandiera Edgara Reinfelda un glābēja Sergeja Ižika.
Sanākuši bija gan kolēģi no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, gan cilvēki, kas glābējus nezināja. Atvadīties no aizgājējiem bija ieradušies cilvēki no visas Latvijas – sanākušo vidū daudzi bija atnākuši formās.
Arhibīskaps Jānis Vanags uzsvēra, ka iedzīvotājiem ir jādara viss, lai mainītu gan sevi, gan valsti. Ir jāpierāda, ka zaudētās dzīvības nav bijušas veltas, un tas ir pienākums viņu priekšā. Vanags akcentēja, ka glābēji ir krituši, glābjot citu cilvēku dzīvības.
Sanākušie atminējās bojāgājušos glābējus. Kapteiņa Šteinīša mātes draudzene Vilni Šteinīti pazina kopš bērnības. „Man jau draudzenīte teica, ka viņam visur vajadzēja būt pirmajam un pirmajās rindās," viņa atminas.
„Gods tiem cilvēkiem un mūžīga piemiņa. Vārdos grūti izteikt... Esam bijuši pazīstami, te atbraukuši kolēģi no visas Latvijas, gribējuši būt klāt vēl daudzi, bet dienests turpinās – jāturpina ikdienas darbs, dežūras. Izsakām līdzjūtību...", saka viens no glābēju saimes.
„Skarbas noskaņas, jo pazaudē cilvēkus, ar kuriem gadiem ilgi strādāts kopā," piebilst cits.
Savukārt kāda sieviete, kas kritušos pazinusi, norādīja, ka varonība ir jau došanās šādā dienestā. „Vienmēr var jau pastāvēt maliņā, apstāties (..) Šie cilvēki nedomāja par sevi un saviem bērniem," viņa norāda.
Kopumā nelaimē zaudēja dzīvību 54 cilvēki.
