Divas skolas, no kurām viena – speciālā pamatskola ar internātu, pāris daudzdzīvokļu mājas un pagasta iestāžu ēkas nelielajā Palsmanes ciemā līdz pat šai ziemai sildīja, kurinot malku un stipra sala laikā arī dabasgāzi. Izmaksas nebija mazas – siltumapgādes tarifs pārsniedza 100 eiro par megavatstundu. Tāpēc lielas bija cerības to mazināt, pašvaldībai noslēdzot līgumu ar uzņēmumu, kas solījās uzstādīt jaunas – konteinertipa šķeldas katlumājas. Tas notika, tiesa, tikai šovasar, vēlāk nekā paredzēts. Ar to gan vilšanās nebeidzās. Īsi pirms šīs apkures sezonas sākšanās uzņēmums paziņoja – līgumu neturpinās. Pašvaldībā atzina: nelielais ciemats bija nonācis uz ārkārtējās situācijas sliekšņa.
"Bija nepieciešams principā divu nedēļu laikā spēt saprast, kā to visu darīt. Spēt atrast darbiniekus, kas ir gatavi mācīties un pārņemt to visu," atzina Palsmanes pagasta pārvaldes vadītāja Tigna Podniece.
Uzņēmums atļāvis pašvaldībai darbināt jaunās krāsnis. Oktobra sākumā gan vēl iekurinātas vecās malkas krāsnis. Tā kā kurinātāji vēl nebija atrasti, to darīja citi pagasta pārvaldes darbinieki, piemēram, kapu pārzinis. Līdzīgi nācās rīkoties vēl divos Smiltenes novada ciematos, Drustos un Gatartā. Lai gan siltumražošana notiek, pašvaldība to dara svešā īpašumā un šķelda pagaidām sagādāta tikai pirmajiem trīs apkures sezonas mēnešiem.
"Ja tagad šīs trīs konteinertipa katlumājas tiek izslēgtas vai tiek pārvietotas uz citu objektu, mēs nespēsim nodrošināt Smiltenes novadā šajos trīs punktos pietiekamu siltumapgādi," atzina Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš (Nacionālā apvienība).
Uzņēmējs mierināja – to viņi neplāno. Esot arī panākta vienošanās pašvaldībā šķeldas katlumājas no uzņēmēja nopirkt. Cik tieši tas maksās, domes priekšsēdētājs neatklāja, lēšot, ka vairāk nekā vienu miljonu eiro. Tas esot mazāk, nekā uzņēmējs ieguldījis, taču tas ir labākais risinājums, vērtēja SIA "EcoHeat Holdings" valdes loceklis Sandis Gromovs.
"Iestājās Covid-19 krīze, tad energokrīze, un šogad tā pārtapusi vēl lielākā energokrīzē. Tādējādi kā uzņēmēji mēs sapratām, ka mūs šī situācija tik ļoti ir skārusi, ka mēs sapratām – strādāsim ar negatīvu bilanci," stāstīja Gromovs.
Cik ilgi pašvaldībai būs jāpaļaujas, ka uzņēmums nepārdomās, atkarīgs no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kur vietvara vērsusies, cerot saņemt valsts līdzfinansējumu.
Par līdzīgiem gadījumiem kā starp Smiltenes novadu un "EcoHeat" Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijā šoziem nav dzirdējuši. "Es neteiktu, ka pašlaik pastāv lieli riski kāda uzņēmuma pastāvēšanai," stāstīja Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.
Asociācijā prognozēja, ka komersantu un pašvaldības kapitālsabiedrību finansiālie stāvokļi taps skaidrāki janvārī un februārī, kad iedzīvotājiem būs jāsāk maksāt pirmie rēķini par apkuri ziemas mēnešos.
