Otrdien, 28.februārī, Jelgavas apkaimē saule mijās ar lietu un termometra stabiņš pakāpies līdz +5 grādu atzīmei, tomēr daudziem zemledus makšķerniekiem tas nebija pietiekams iemesls, lai paliktu mājās. Lai tiktu uz Svētes upes, talkā tiek ņemti arī dēļi, tomēr uzrunātie vīri neuzskata, ka rīkojas pārgalvīgi.
Zemledus makšķernieks no Līvbērzes pagasta Romalds Umbraška apgalvoja, ka ledus tikai “no malas atkusis, ledus jau pats biezs, te ir līcītis, straumē jau nevar iet, bet līcīšos, šeit jau var”.
Uz Lielupes ledus paliekām sēdēja vien putnu bars, bet kanālā starp Driksu un Lielupi, kur ledus pacēlies gluži kā aisbergs, tomēr varēja sastapt arī kādu bļitkotāju, kurš savu vārdu nosaukt gan atteicās, bet atzina, ka neuzskata, ka būtu izdarījis ko sliktu.
“Pagaidām jau tas nav aizliegts, ja būtu aizliegts, tad nenāktu,” viņš noteica.
Jelgavas pilsētas pašvaldības policijā skaidroja, ka no likuma viedokļa tik tiešām nekas neesot pārkāpts.
Jelgavas pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Reksce norādīja, ka Jelgavas pilsētas saistošie noteikumi neparedz aizliegumu atrasties uz ledus. “Mēs veicam preventīvas pārrunas, un arī upes malās izvietotās zīmes brīdina, ka uz ledus atrasties ir bīstami,” viņa piebilda.
Pārgalvju netrūkst arī uz Ozolnieku ezera, turklāt ne tikai zivteļu kārotāju, bet arī tādu, kas ezeru izmanto kā taisnāko ceļu uz otru krastu. VUGD gan brīdina, ka atrasties uz ledus pašreiz nav droši neatkarīgi no ledus biezuma.
VUGD pārstāvis Dainis Bērziņš skaidroja, ka “ledus biezums šobrīd nav noteicošais faktors, noteicošā ir ledus struktūra, kas šobrīd jau ir poraina”.
“Ūdens ir iegājis ledū iekšā, un attiecīgi ledus izturība ir samazinājusies pieckārtīgi. Šobrīd es atrasties uz ledus nevienam neieteiktu. Tas attiecināms arī uz slēgtajām ūdens krātuvēm, kā dīķi un ezeri,” norādīja Bērziņš.
Statistika liecina, ka šogad no ūdenstilpnēm Latvijā izcelti jau seši noslīkušie.
