Lai gan diennakts gaišais laiks kļūst aizvien garāks un autovadītājiem meža dzīvniekus ceļa malās pamanīt ir vieglāk, tomēr sadursmes notiek, it īpaši diennakts tumšajā laikā.
Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieks Juris Jančevskis stāsta, cik daudz šogad uz ceļiem notikušas sadursmes ar meža dzīvniekiem: “Uz šodienu reģistrēto skaits ir 147. Salīdzinājumā ar pagājušā gada šādu pašu laika posmu tas skaits ir ļoti līdzīgs. Kopā šogad cietušas astoņas personas šādos gadījumos, un salīdzinājumā ar pagājušo gadu cietušas par trīs personām vairāk. Visos gadījumos, ja notikusi sadursme ar meža zvēru, tad jāpaziņo policijai. Tālāk jau policija sazināsies ar attiecīgiem dienestiem, kas likvidēs šīs sekas, kas palikušas pēc uzbraukuma.”
Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks zina stāstīt, ka visbiežāk sadursme ar meža dzīvnieku noris ātri un arī lēmumu, kā rīkoties, jāpieņem strauji. “Ir tāds nerakstīts likums, kurš izklausīsies nedaudz skarbi, bet tā ir tāda patiesība. Respektīvi - ja mēs braucam lielā ātrumā (šajā gadījumā runa ir par šoseju), tad, ja zvēra augums nav augstāks par motora pārsegu un neesam pārliecināti par to, ka mēs spēsim automašīnu savaldīt, izvairoties no šī zvēra, tad diemžēl drošāk ir neizvairīties no sadursmes.
Savukārt, ja tas ir lielāka izmēra dzīvnieks, kas jau ir virs motora pārsega, tad, protams, jāmēģina izvairīties.
Gan pirmā, gan otrā gadījumā, ja mums aizmugurē mazā attālumā nav kāda automašīna, nedod Dievs, kāda smagā vai autobuss, tad, protams, strauji bremzējam,” saka Vanks.
Sadursmes vai manevra gadījumā jo mazāks būs ātrums, jo mazākas sekas. Tāpat, izvairoties no dzīvnieka, nedrīkst griezt pārāk strauji stūri uz vienu vai otru pusi.
“Konkrētas, asas kustības, ne pārāk daudz pagriežam stūri, lai tomēr pēc tam, pat ja mēs esam izvairījušies no dzīvnieka un sadursmes, lai nav tā, ka mašīnu pēc tam samet šķērsām un nomet nost no ceļa vienā vai otrā grāvja pusē,” saka Vanks.
Kopumā Latvijas mežos dzīvnieku skaits aizvien pieaug. “Par alni, staltbriedi ne tik daudz, par stirnām viennozīmīgi [to var teikt]. Stirnas ietekmē labvēlīgie ziemošanas apstākļi. Kā arī nav nomedīts tas apjoms, kas bija atļauts,” stāsta Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
Eksperts stāsta, kurās vietās meža zvēru un autovadītāju ceļi krustojas visbiežāk: “Pamatā tas notiek pie barošanas vietām. Dzīvnieki šķērso autoceļu no vietas, kur atpūšas, uz barošanās vietu – lauksaimniecības kultūru, sējumiem.”
Viņš stāsta, ka šajā periodā īpaši piesardzīgi jābrauc pie visiem mežu masīviem,
jo uz ceļa var iznākt meža zvēru jaunā paaudze, kas nav pieradusi pie satiksmes.
