Siltajā laikā cilvēkus aizvien vairāk sakož čūskas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Siltajās jūlija dienās, kad daudzi dodas mežā ogot vai nododas dārza darbiem, teju ik dienu no mediķiem pienāk ziņas par čūsku sakostajiem. Līdz šim ārstēšanās slimnīcā pēc odzes koduma bijusi vajadzīga vismaz 25 cilvēkiem. Siltais laiks veicinājis čūsku aktivitāti, bet neesot pamata bažām, ka čūsku šogad būtu daudz vairāk kā citus gadus.

Latvijas vienīgās indīgās čūskas ir odzes, kas visbiežāk sastop ogotāji, jo tās mīl saulainus izcirtumus, virsnājus un mežmalas. Parasti vasaras vidū čūsku sakosto ir visvairāk, jo siltajā laikā šie rāpuļi kļūst aktīvāki, bet ļaudis biežāk dodas mežā. Arī šajā nedēļas nogalē sastapšanās ar odzi vairākiem ogotājiem un citiem dabas draugiem beigusies ar slimnīcu.

„Situācijas ir dažādas, ne tikai ogojot. Šī gada izsaukumi mums rāda, ka bieži vien čūskas sastopamas arī piemājas teritorijā, piemēra, apkopjot aizaugošākas vietas un pļavas. Vēl nesen bija gadījums, kad maza meitenūte pagalmā rotaļājās un no meža bija atvesta malka, un turpat pie malkas meitenītei iekoda čūska. Bijuši arī tādi gadījumi, kad lasot mežā zemenītes,” stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša.

Čūskas kodiens parasti trāpa potītē vai augšstilbā, tāpēc uz mežu labāk doties zābakos. „Visbiežāk cilvēki ir nepiemēroti apģērbušies. Mežā ejot, ir obligāti jāvelk zābaki kājās, pēc iespējas augstāki,” skaidro Bukša.

Čūskas parasti no saskarsmes ar cilvēkiem vairās un pašas uzbrūk tikai aizstāvoties, tādēļ vērts atcerēties, kur tās visbiežāk sastopamas. „Purvos, mežmaliņās, sausos priežu mežos visvairāk. Odzes sastopamas sausās, saulainās vietās,” norāda rāpuļu pētnieks Valts Vilnītis.

Eksperts spriež, ka čūsku šogad nav vairāk kā citus gadus. Drīzāk to kļūstot mazāk, jo tām ir arvien mazāk vietas, kur dzīvot. Iespaids, ka čūsku ir vairāk, cilvēkiem vasarā esot katru gadu. „Vasara ir laiks, kad cilvēki ar čūskām satiekas. Ir arī rudenī, kad iet sēņot, savukārt tad čūskas pārsvarā ir paslēpušās.”

Mediķu dati rāda, ka ik vasaru pēc odzes koduma ātrā palīdzība nepieciešama apmēram 60 cilvēkiem, arī šā gada statistika ir līdzīga.

Ja čūska iekodusi, ar pašārstēšanos nevajadzētu aizrauties.

„Pašam darīt nav ieteicams neko. Vienīgais, nemēģināt kustināt sakosto vietu – ja tā bijusi indīga čūska, lai inde neizplatās tik strauji asinsritē. Noteikti neizmantot dažādas metodes, kas vēl pirms gadiem 10-20 šķita izmantojamas - neko nemēģināt ne izsūkt, ne griezt. Tas viss var tikai kaitēt,” stāsta ātrās palīdzības pārstāve.

Ja pēc čūskas koduma sākas alerģiska reakcija, jāzvana ģimenes ārstam vai jādodas uz tuvāko poliklīniku. Ja strauji kļūst sliktāk - jāzvana ātrajiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti