Šogad meteoroloģiskā vasara Latvijā iestājusies netipiski ātri. Siltais un saulainais laiks cilvēkus mudinājis krietni ātrāk atklāt arī peldēšanās sezonu. Tomēr, līdz ar karsto laiku, palielinās risks dažādiem nelaimes gadījumiem uz ūdens.
Maija vidū, Viļānu novadā divi cilvēki, mēģinot pārpeldēt ūdenstilpni, pārvērtēja savus spēkus un viens no viņiem noslīka. Savukārt aizvadītajās brīvdienās noslīka trīs cilvēki, viens no viņiem nepilngadīgs.
“Viens izsaukums bija sestdien, uz Jūrmalas karjeru, kur cilvēks bija ieniris, bet nebija izpeldējis, apmēram sešus metrus no krasta glābēji atrada šo noslīkušo,” saka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inta Palkavniece.
“Cits gadījums Gulbenes novadā, kur pie dīķa bija atrastas cilvēka drēbes un pastāvēja aizdomas, ka cilvēks bija noslīcis, tad, glābējiem pārmeklējot dīķi, aizdomas apstiprinājās, savukārt svētdien no dīķa izcēla nepilngadīgu cilvēku, kurš devās peldēties bez vecāku uzraudzības”, stāsta Palkavniece.
Rēzeknē publiskajā peldvietā, Kovšu ezerā dienas vidū cilvēki gan sauļojas, gan dodas peldēties. Mazākie bērni plunčājas pie krasta, turpat viņus pieskata pieaugušie.
Vecmamma Vija atnākusi kopā ar mazmeitu Elizabeti, kurai ir septiņi gadi. Viņi atnāca “no skolas, bija skaista diena, tad nolēmām, ka vajag atpūsties, šogad pirmo reizi”. Vija pārliecināta, ka drošība uz ūdens ir ļoti svarīga, “nevar atstāt [bērnu] vienu pašu, jāpieskata, jo bērniem jau gribās, kur dziļāk un kur interesantāk”.
Savukārt Antons atnācis kopā ar mazmeitu Sintiju. Antons stāsta, ka, lai būtu drošāk, viņš ūdenī iet kopā ar mazmeitu.
“Vasarā pagājušajā gadā daudz bija [peldētāju] neredzi, grūstās viņi, ir jāskatās. Es eju arī iekšā”, stāsta Antons.
Uz ezeru peldēties dodas arī bērnu bariņš, vecums ap 12 -13 gadiem. Bērni priecājas par to, ka laiks ir silts un var peldēties. Pieaugušo ar viņiem nav, tomēr bērni stāsta, ka par drošību domājot.
“Mēs ievērojam drošību, paprasām vecākiem, vai ar vecākiem ejam, ja mēs nemākam peldēt, mēs ģērbjam palīgierīces. Šoreiz esat vieni paši? Mēs paprasījām, un mana mamma teica, ja tur būs pieaugušie, paprasīsim, lai pieskata”, stāsta Arvils Dāvis.
Kā atgādina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, lai būtu droši, peldēties ieteicams oficiālajās peldvietās, vai ūdenstilpnēs, kur nav strauju atvaru, krasti ir lēzeni un ar stingru pamatu.
Ūdenī jāiet lēnām, lai nav strauja ķermeņa temperatūras maiņa. Ar bērniem jāizrunā par drošību pie ūdens un atļaut peldēties vien pieaugušo uzraudzībā. Pirms došanās peldēties nelietot alkoholu, kas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc notiek nelaimes uz ūdens.
“Peldēšanās alkohola reibumā, kad cilvēkam ir traucēta apziņa, viņam ir samazināta koordinācijas spēja un reakcijas ātrums, piemēram, lai saprastu, cik tālu viņš ir aizpeldējis un cik ātri viņš varētu peldēt atpakaļ. Otrs, vienkārši cilvēku pārdrošība, lēkšana ūdenī nepārbaudītās vietās, cenšanās pierādīt savu spēju aizpeldēt tālāk par citiem un, trešais, karstais laiks, jo karstajā laikā var parādīties dažādas veselības problēmas, ja sakarsis cilvēks pārāk strauji ieiet ūdenī”, par nelaimes gadījumiem uz ūdens stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inta Palkavniece.
Ja cilvēki redz, ka kāds slīkst, pirmais, kas jādara, jāzvana pa tālruni 112, nosaucot pēc iespējas precīzāku atrašanās vietu. Pašam ir nopietni jāizvērtē savi spēki, vai steigties palīgā slīkstošajam, lai, glābējiem ierodoties, nav jāsniedz palīdzība jau diviem cilvēkiem. Pērn Latvijā peldsezonas laikā, četros mēnešos noslīka 52 cilvēki.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā apliecina - jo siltāks laiks, jo vairāk cilvēki atpūšas pie ūdens, un ir lielāka varbūtība, ka nelaimes gadījumu skaits, arī ar letālām sekām, būs lielāks. Diemžēl nevar apgalvot, ka cilvēki, atpūšoties pie ūdens, kļūtu prātīgāki.
