Silenes robežkontroles punktā Latvijas un Baltkrievijas robežsargi veic nelikumīgu robežas šķērsotāju pēdu noteikšanu. Šajā reizē tās gan ir mācības un paraugdemonstrējumi, ko vēro deviņu Šengenas zonas ārējās sauszemes robežas valstu iekšlietu ministri, viņu vietnieki un citi speciālisti.
Jau piekto gadu viņi tiekas forumā, kur apgūst citu valstu pieredzi robežapsardzībā un runā par drošības stiprināšanu visā Šengenas telpā. Pirmo reizi viesi uzņemti Latvijā, kur nolemts parādīt vienu no labākajiem ikdienas darba piemēriem ar Baltkrievijas pusi.
“Spēja konstatēt pēdas un apmainīties ar informāciju. Tātad sadarbība ar kaimiņvalsti. Un, protams, tehniskās iespējas attiecībā uz pārkāpēju detektēšanu, viņu aizturēšanu. Mēs spējam nodrošināt prognozējamību uz robežas, kā arī spējam nodrošināt informācijas apmaiņu, kas mums dod iespēju samazināt riskus attiecībā uz robežpārkāpumiem,” norāda Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Normunds Garbars.
Paraugdemonstrējumos piedalījās arī Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes un specvienības “Sigma” darbinieki. Šo vienību uzdevums bija saistīts ar jau pāri robežai nelikumīgi nokļuvušo cilvēku notveršanu.
“Tie bija iespaidīgi demonstrējumi. Es sapratu, ka Latvijas robežsargi ir gatavi sargāt Eiropas ārējo robežu. Mēs redzējām izmantotās taktikas un reakciju. Biju tiešām pārsteigts. Arī mūsu praktiskā pieredze ir līdzīga. Robežsargi, kas sargā ārējo robežu, trenējas katru dienu,” saka Lietuvas iekšlietu ministrs Eimuts Misjūns.
Pirms mēneša spēkā stājas Šengenas robežu kodeksa grozījumi, kas paredz - šķērsojot robežu, būs stingrākas Eiropas Savienības pilsoņu dokumentu pārbaudes starptautiskajās un nacionālajās informācijas sistēmās. Šobrīd Valsts robežsardze veic uzlabojumus, lai šo procesu uz robežas organizētu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk.
“Tiek uzlabotas sistēmas, šobrīd tiek pilnveidota dienesta organizācija, tiek piesaistīti papildu cilvēki. Tiek mainīti cilvēki vietām, lai nodrošinātu maksimāli ērtu robežas šķērsošanu cilvēkiem,” saka Garbars.
“Ministri mēģina risināt un atrast veidus, kā mēs varam tomēr nodrošināt šo drošību un tai pašā laikā vienu no pamatvērtībām – brīvo pārvietošanos mūsu pilsoņiem. Saskaņā ar regulējumu šādas kontroles var būt terminētas. Līdz ar to mēģināt risināt praktiskus jautājumus, lai tiešām šī gada novembrī kā iecerēts mēs varētu atcelt kopumā šī iekšējās kontroles,” saka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”).
Foruma mērķis ir līdzās praktiskiem piemēriem diskutēt par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras “Frontex” darbības, ārējās robežās pārvaldības un migrācijas jautājumiem katrā valstī. “Pēdējā laikā Eiropā ierodas nelegālie migranti, kas pārsvarā nekvalificējas kā starptautiskas aizsardzības saņēmēji, bet ir faktiski labākas dzīves meklētāji. Kā mēs zinām, ne pietiekami labi strādā šis atgriešanas mehānisms. Tad tas ir viens no uzsvariem, kur būtu jāstiprina – “Frontex” kapacitāte. Kā nākamās rindas kartībā ir ieceļošanas un izceļošanas sistēma un ETS sistēma, kas ir līdzīgi kā ASV,” norāda Kozlovskis.
“Šodien mēs runājām par informācijas tehnoloģiju sistēmām un to ieviešanu. Tas ir ļoti nozīmīgi, un mēs visi saprotam: ja mēs vēlamies, lai Šengenas zona labi darbotos, mums ir jābūt spēcīgai Eiropas ārējās robežas kontrolei,” saka Lietuvas iekšlietu ministrs.
Daugavpilī notikušais Šengenas valstu iekšlietu ministru forums būs ar pienesumu drošības jomā, panāktas vairākas stratēģiskas vienošanās. Viens no apspriežamajiem jautājumiem bija saistīts ar Eiropas Savienības pilsoņu kontrolēšanu uz tās ārējām robežām, jo tuvojas tūrisma sezona. Būtiski nodrošināt drošību, neradot lielas rindas un neapmierinātību iedzīvotāju vidū.
Šī gada nogalē iecerēts uzsākt arī pirmos darbus Latvijas – Baltkrievijas robežjoslas sakārtošanā. Bet nākamgad Šengenas zonas dalībvalstu iekšlietu ministriju pārstāvji forumā un praktiskās nodarbībās tiksies Lietuvā.
