Sīkajiem zīdainīšiem top miniatūras zeķītes un cepurītes

Sirdsdarbs - tā vienā vārdā var raksturot vairāku Valmieras jauno māmiņu aizsākto iniciatīvu: adīt un šūt apģērbu mazuļiem, kas dzimuši priekšlaicīgi un tādēļ atrodas slimnīcās, jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļās, kā arī mazuļiem, kuri atstāti slimnīcās.

Šai iniciatīvai nav pat vēl gads, bet tā jau guvusi atsaucību un piesaistījusi ap 40 jauno māmiņu gan no Latvijas, gan ārzemēm. Sūtījumus ar zeķītēm, cepurītēm, sedziņām saņēmušas slimnīcas Liepājā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Rīgā un Valmierā. Vidzemes slimnīcai jaunās māmiņas nodevušas jau trešo sūtījumu.

Vidzemes slimnīcas Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļai jaunās māmiņas nodod četrus palielus iepakojumus ar mazuļu drēbītēm. Valmieriete Linda Vītoliņa ir šīs idejas aizsācēja;

„Ideja radās no personīgās pieredzes. Galvenais mērķis – sasildīt mazos bērniņus, pat ja viņi ir inkubatorā – vajag siltas kājiņās, asinsritei vilniņu. Ļoti gribas iepriecināt mammītes, kurām jau tāpat ir ļoti grūti. Tās lietiņas paliek katrai, tā ir laba piemiņa.”

Priekšlaicīgi dzimušie bērni ir ļoti maziņi un viņiem veikalā iegādāties cepurītes, zeķītes ir tikpat kā neiespējami. Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas bērnu māsa Kristiāna Laķe atzinīgi vērtē jauno māmiņu aizsākto iniciatīvu un atzīst, ka, diemžēl, ir daudz mazuļu, kas piedzimuši pirms laika un kuriem nepieciešama mediķu palīdzība.

„Ap 300 bērnu katru gadu pie mums nonāk, apmēram puse ir vairāk vai mazāk priekšlaicīgi dzimuši. Viņiem ar laiku -  otrā-trešā dienā rodas problēmas, viņi neēd, netur temperatūru. Adītās zeķītes, cepurītes uzlabo viņu atveseļošanos.”

Mazuļu veselība arī liek domāt par apģērbos izmantotajiem materiāliem, lai tie būtu dabīgi. Un vēl rokdarbniecēm jādomā par izmēru, lai noadītu, piemēram, tik miniatūri mazas zeķītes. „Meitenes īsti netic tiem izmēriem, visas baidās, bet izmērs ir 5-6 valdziņi uz katras adatas... Galvenais, tā lai uz rādītājpirksta šī zeķīte turētos, jo tieši tik tieva kājiņa ir mazajiem bērniņiem,” saka Linda Vītoliņa.

Valmieriete Agita Kandavniece, kas arī vēlējās iesaistīties šajā labdarības kustībā, atzīst, ka tāpēc iemācījusies arī adīt. „Es zināju, ko viņas dara, bet nezināju, kā iesaistīties. Tad sāku šūt mazos pakaviņus, pārvalciņus, iemācījos arī adīt. Man tas liekas pašsaprotami, jo - ja tu to nedarīsi, būs viens cilvēks, kas var palīdzēt mazajiem bērniņiem,” atzīst Linda.

Kustība, kuru jaunās māmiņas nosaukušas par "Sirds siltuma darbnīcu", iet plašumā. Protams, te palīdz saziņa internetā – nu jau ir ap 40 adītājas, šuvējas, tamborētājas no visas Latvijas, arī Vācijas, Īrijas, Anglijas, Nīderlandes. Palīdz arī aizbraukušie latvieši. Protams, šo darbu jaunās māmiņas veic bez atlīdzības. Šovasar paredzēts darbību reģistrēt arī oficiāli.

Nākošo sūtījumu vairākām Latvijas klīnikām kustības „Sirds siltuma darbnīca” dalībnieces iecerējušas nogādāt novembrī un, protams, šajā kustībā var iesaistīties ikviena rokdarbniece, kaut vai ziedojot dziju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti