Mērķtiecīga cīņa ar latvāņiem
"Šajā vietā, kur mēs stāvam, vēl 2010. gadā bija blīva latvāņu audze, latvāņi garāki par mani augumā, divi, trīs metri," pastāstīja Siguldas novada pašvaldības lauku attīstības speciāliste Ineta Eriksone, rādot lauku, kur tagad zaļo labība. Zemes apstrāde ir viens no priekšnoteikumiem, lai latvāņu audzēm nebūtu, kur izplesties.
"Zemes īpašnieku attieksme mainījās, šīs zemes tika iznomātas lauksaimniekiem, un šobrīd mēs redzam situāciju, ka ir par 90 procentiem tā uzlabojusies. Laukā vasaras periodā varbūt parādīsies kādi atsevišķi latvāņi, bet ar labības novākšanu arī latvāņi tiks novākti. Ļoti svarīga ir agrotehniskā pieeja, augsnes kustināšana," skaidroja Eriksone.
Bet kā Siguldas novads ieguva šo padomju laika mantojumu savā teritorijā? "Tie ir tālie padomju gadi, šeit bija saimniecība, strādāja zinātnieki, un viņi sadarbojās ar Madonas puses zinātniekiem. Un, kā jau mēs zinām, no Kaukāza ieveda šīs sēkliņas, likās perspektīvs lopbarības augs. Diemžēl jau deviņdesmitajos gados situācija bija nekontrolējama, un kopš 2011. gada esam uzsākuši sistemātisku darbu latvāņu ierobežošanai visā novadā, esam izstrādājuši organizatorisko plānu," pastāstīja pašvaldības lauku attīstības speciāliste.
Šis darbs ietver gan pļaušanu, gan arī sadarbību ar zemes īpašniekiem, kurus rosina savlaicīgi ierobežot latvāņus. "Vasaras periodā mums notiek regulāra ar latvāņiem invadēto teritoriju apsekošana. Pašvaldības darbiniekiem ļoti lielu atbalstu dod arī pašvaldības policija, kas tieši aktivizē ar latvāņiem invadēto zemju īpašniekus, kuru teritorijās jau latvāņi zied, veikt šo te darbu," pastāstīja Eriksone.
Latvāņus noēd aitas
Runājot par zemes īpašniekiem un viņu veikumu, Ineta Eriksone rosināja tikties ar aitkopi Edvīnu Zaķi. Viņam ir sava metode, kā tikt galā ar latvāņiem – palīdz aitas.
"Es regulāri pļauju un tinu to iekšā skābbarībā, un manām aitām ļoti labi garšo, it sevišķi ziemā. Tad, teiksim, ja latvānis būs vienā rullī ietīts un citos nebūs, tad viss bars būs pie tā viena ruļļa, tā kā delikatese. Tur, kur viņas ganās, tur latvāni var redzēt tikai pie pašas zemes, tikai mazas lapiņas, viss tiek noēsts, nu, kā saka, kā pļaujmašīna viņu nocērp. Principā desmit aitas uz hektāru," atklāja zemnieks.
Viņaprāt, aitas kā latvāņu ierobežotājas varētu būt labs risinājums. Tikai jārēķinās, ka teritorija būs jāiežogo. "Jo viņas gribēs pastaigāties, teritoriju viņas apgūst ātri, kaimiņus apgūst ātri, it sevišķi kaimiņu dārzus," piebilda Zaķis.
Savukārt pie kādas citas saimniecības vietvaras lauku attīstības speciāliste Ineta Eriksone pastāstīja, ka tur saimniekam latvāņi noder medus ieguvei. Nosacījums šajā gadījumā gan ir viens – jārūpējas, lai ierobežotu to izplatību.
"Viņi ir informējuši pašvaldību, ka viņiem latvānis ziedēs un ka šo latvāņu ierobežošanu veiks pēc to noziedēšanas. Viņi griezīs ziedkopas un neļaus sēklām izplatīties. Pašvaldības policija, apsekojot ar latvāņiem invadētās teritorijas, seko līdzi," norādīja Eriksone.
Latvāņu audzes sarukušas
Siguldas novada pašvaldība arī organizē latvāņu ierobežošanas pasākumus, ja zemes īpašnieks to nedara vai nav iesniedzis informāciju Valsts augu aizsardzības dienestam par latvāņu ierobežošanu. Problēma gan ir tā, ka ne vienmēr zemes īpašnieki godprātīgi norēķinās par pakalpojumu.
"Mums ir tātad jāiet likumiskais ceļš, mums ir jāiet uz tiesas piedziņu, jāpiedzen. Ministru kabineta noteikumos, manuprāt, būtu jāatrunā arī kārtība, kā tad pašvaldība organizē privātajā sektorā latvāņu ierobežošanu, vai tie būtu saistošie noteikumi, kuros pašvaldība atrunā kārtību, bet principā šiem nosacījumiem mūsu valstī būtu jābūt visām pašvaldībām vienotiem," uzskata Eriksone.
Blīvās latvāņu audzes, kādas tās bija kādreiz, gan esot sarukušas, tomēr problēmas vēl ir. "Problemātiski ir meži, mežu taciņas, lauces, ceļi, stigas. Un mums ir arī problēmas ar valsts autoceļu un arī dzelzceļa malām, jo diemžēl mums ir daudz jārunā ar viņiem, daudz jāstāsta, gribētos lielāku aktivitāti," atzina speciāliste.
Siguldas novadā zemes īpašniekiem, ja viņi latvāņus ierobežo, ir iespēja pieteikties nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem 90% apmērā.
