Biedrība „Cerību spārni” te sniedz vairākus pakalpojumus gan bērniem, gan jauniešiem, gan arī pieaugušajiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Viņiem ir iespēja darboties arī radošajās darbnīcās.
''Šobrīd mēs esam aušanas darbnīcā, šajā darbnīcā mums darbojas jaunieši un pieaugušie ar dažāda veida invaliditāti.'' - Biedrības „Cerību spārni” valdes priekšsēdētāja Eva Viļķina iepazīstināšanu ar Siguldas Iespēju māju, kur zem viena jumta ir pat vairākas darbnīcas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, sāk ar aušanas darbnīcu:
''Kad braucu daudz pieredzes apmaiņas braucienos pa Skandināvijas valstīm, tur visos pakalpojumos bija aušana, un tad es prasu - kāpēc jūs izvēlaties tieši šādu veidu kā aušana, un tad viņi man teica, ka
aušana ir pat terapija, kas ir nepieciešama jebkuram, jo aužot darbojas abas smadzeņu puslodes.''
Var redzēt, ka cilvēki, kas te strādā, savu darbiņu veic ļoti rūpīgi, to atzīst arī aušanas pasniedzēja Renāte Liepiņa: ''Audzēkņi ir centīgi, uzcītīgi un padodas arī, jo patīk!''
Iespēju mājā vēl ir arī šūšanas, ādas apstrādes, zīda apgleznošanas un daudzas citas darbnīcas, kur katrs var atrast nodarbošanos pēc savām spējām un interesēm.
''Tad, kad cilvēks atnāk pie mums, kopīgi sadarbībā ar jaunieti piemeklējam to, kas vislabāk padodas, lai tas darbs, ko viņš dara, radītu arī pašam prieku,'' saka Eva Viļķina.
Bet nav jau tā, ka šīs darbnīcas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir tikai brīvā laika aizpildīšanai, te gatavotie darbi tālāk nonāk arī sociālajā uzņēmumā veikaliņā „Pogotava”, un tobrīd tam paklājiņu auž Edgars:
''Es taisu šobrīd uz pasūtījumu šo paklājiņu, un man patīk, tas man ļoti patīk.''
''Šie darbiņi, arī visi, kas top aušanas darbnīcā, tālāk nonāk mūsu sociālajā uzņēmumā ''Pogotava'', kur cilvēki var iegādāties mūsu darbiņus, atbalstīt mūsu darbu. Naudiņa atnāk atpakaļ biedrībā, mēs varam iegādāties materiālus, uzturēt darbnīcas, bet ir tā, ka tas vērtīgākais ir tas, ka cilvēki ir nodarbināti dienas laikā,'' spriež Eva Viļķina.
Nenoliedzami tas, ka kādam noder tevis gatavotais, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir pat ļoti svarīgi. Un, kā stāsta Eva Viļķina, tad tas ir arī viens no biedrības mērķiem, lai šie cilvēki, kuri to spēj, varētu iekļauties darba tirgū:
''Mums ir deviņi tādi jaunieši, mēs arī uz to strādājam, ka
mēģinām jauniešos saskatīt to, vai viņš var vai nevar iet tālāk atklātā darba tirgū.
Šie jaunieši nāk arī pie mums, konsultējas, vai ir kādi pārdzīvojumi, vai vajag kādus dokumentus kārtot, tad mēs esam tie, kas palīdz, nekad neatsakām. Ir bijuši arī gadījumi, kad uzņēmēji nāk pie mums konsultēties - viņi grib ņemt šādu cilvēku darbā un prasa, ar ko jārēķinās, tā ka mēs arī sadarbojamies, lai pēc iespējas lielākas iespējas cilvēkiem būtu.''
Šobrīd biedrības „Cerību spārni” sniegtais atbalsts ir ne tikai šīs darbnīcas, bet arī, piemēram, tā sauktais atelpas brīdis, kad vecāki savu rūpju bērnu var atstāt te un zināt, ka viņš tiks uzraudzīts; ir arī daudzi citi pakalpojumi. Nu jau deinstitucionalizācijas programmas īstenošana ir aktuāla visā valstī, un, protams, netrūkst, kas brauktu skatīt siguldiešu pieredzi. Eva Viļķina atzīst, ka galvenā atziņa, kas gūta, palīdzot cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ir tā, ka, esot ārpus aprūpes institūcijām, šie cilvēki tiešam pierāda, ka var paveikt daudz:
''Piemēram, mums ir daudzi, kas ir dzīves laikā pēc kādām traumām, pārdzīvojumiem saņēmuši šo invaliditātes statusu, un tad ir svarīgi, - ja viņš vairs nespēj darīt to, ko ir darījis kādreiz, ka viņš var darīt kaut ko jaunu un viņš saprot, ka nekas jau nebeidzas, ir tikai kaut kas jāpamaina un viss var turpināties.''
Tagad biedrībai „Cerību spārni” kopā ar pašvaldību ir nākamais veicamais solis – grupu māju izveide, lai cilvēki ar īpašām vajadzībām varētu arī patstāvīgi dzīvot.
