Siguldas novada Attīstības aģentūras pilsētvides plānotāja Zane Gatere Gāles un Stacijas ielas krustojumā, kur ir viens no demontēšanai lemtajiem akmeņiem, Latvijas Radio norādīja: "Tagad mēs atrodamies pie akmeņa, kuram īsti nav bijis pielietojums arī padomju gados, acīmredzot viņu vajadzēja vienkārši kaut kam par godu uzstādīt.
Padomju laikā bija tā mode, ka ik pa laikam kaut kas ir jāatzīmē, lai cilvēkiem atgādinātu, cik labi ir dzīvot Padomju Savienībā, un 1984. gadā to uzlika ar domu: "Atcerieties, lūdzu, kā daži par jūsu brīvību cīnījās." Bet tagad jau mēs zinām, ka viņi necīnījās par mūsu brīvību, viņi cīnījās, lai okupētu."
Šis akmens atrodas plaša zāliena vidū un tur padomju gados novietots atgādinājumam, ka te Vācijas karaspēka izveidotajā nometnē bija padomju karagūstekņi.
Siguldas novada pašvaldības vadītājs Uģis Mitrevics (Nacionālā apvienība) šo piemiņas akmeni vērtēja kā vislielāko absurdu.
"Uz represēta cilvēka zemes, – īpašnieks, kura sieva bijusi represētā, tikusi izsūtīta vagonā, viņas vairs nav šajā saulē, – uz šī cilvēka zemes ir piemiņas akmens padomju karavīriem, kuri arī ir turēti vagonā no vācu armijas puses. Saprotiet, šajā vietā, kur stāv piemiņas akmens, ka cilvēki ir turēti vagonā uz represētā zemes... (..) Līdz ar to tas ir kaut kādā veidā absurds, kādā veidā mēs turpinām dzīvot ar tām atstātām piemiņas zīmēm. Es domāju, ka šis ir tāds taisnīguma lēmums, simbolisks lēmums, ka mēs īstajās vietās noliekam īstos akmeņus, kas pienākas mūsu tautai."
Likvidēt plānots arī akmeni Gaujmalā, kas padomju gados uzstādīts vietā, kur it kā 1927. gadā notikusi komjauniešu nelegāla sanākšana. Tā bija vai nebija, – par to īstu ziņu nav, un, kā vērtēja Gatere, tam bija savs ideoloģisks vēstījums.
"Padomju laikā gribēja parādīt un paspēlēties ar ideoloģiju, lūk, šeit jau ir pirmie aizmetņi komjaunatnei arī Latvijas teritorijā un tam par godu padomju laikā uzstutēja to akmeni, bet mērķis jau bija viens – popularizēt ideoloģiju," viņa teica.
Tāpat ir plānots noņemt padomju gados par godu Panfilova divīzijai uzstādīto pieminekli Kniediņu pusē Mālpilī, kur notikušas kaujas un apbedīti kritušie padomju karavīri, bet pārapbedīti Mālpils kapos. Kopumā Siguldas novadā ir apzinātas 12 ar padomju laiku saistītas piemiņas vietas, un demontēt plānots tikai tos pieminekļus, kur nav apbedījumu. Par šo trīs pieminekļu demontāžu tiks lemts Siguldas novada domes sēdē nākamajā nedēļā.
Bet atšķirīga situācija ir Valmieras novadā.
Valmieras novada pašvaldības arhitekta palīdze Marta Katana stāstīja: "Šis nav komplekss vienai konkrētai varai, bet tas ir par kritušajiem un cietušajiem šajā laika posmā."
Viņa skaidroja, ka astoņdesmitajos gados memoriālā pārapbedīti karā kritušie padomju karavīri un civiliedzīvotāji no visa bijušā rajona.
"Tur ir pārapbedīti vairāk nekā 600 kritušie karavīri no 13 kapsētām visā Valmieras rajonā, un arī civiliedzīvotāju apbedījumi ir ap 350, tas ir gana ievērojams skaits, un mums ir jārespektē, ka tie ir apbedījumi," viņa teica.
Lai gan memoriālā ir arī padomju laika simbolika, tomēr tā autoriem ir izdevies memoriālā ielikt citus akcentus.
"Iekodētas iekšā tajā kompleksā tādas vērtības, kuras ir tādas vispārcilvēciskas vērtības, kuras nav tieši par kādu konkrētu armiju vai konkrētu datumu, bet vienkārši par cīņu un sāpēm, un, kas ļoti būtiski, ko mums izstāstīja tēlnieki un arhitekti, ir šī kompozīcija "Nenovāktā raža", kur ir dzīva mežābele un zem viņas postaments ar āboliem, – ka tas bija veltījums deportētajiem cilvēkiem. Tiem, kas tika izsūtīti vai kādu citu iemeslu pēc bija spiesti pamest savas mājas, un tad šie āboli paliek zālē nesalasīti. Spēcīga metafora, un viņiem to izdevās iekļaut gan šajā konkursa darbā, gan arī realizēt, un tā principā ir pirmā deportācijas upuriem fiziski izveidotā piemiņas vieta Latvijā, kura ir izveidota vēl okupācijas laikā."
Šobrīd ir iecere par to, lai memoriālu papildinātu ar vēsturiskiem faktiem, jauniem akcentiem, kas labāk ļautu izprast to laiku.
"Un savā ziņā arī par Valmieru, kas tika samalta divu lielo armiju sadures vietā, mēs papildināsim šo kompleksu ar informāciju par to kontekstu, par ko ir šī vieta," sacīja Katana.
Vidzemes Augstskolā sadarbībā ar Valmieras pašvaldību iecerēts veikt pētījumu par memoriāla tapšanu, zemtekstiem, kuru tajā ielikuši autori, lai memoriāla kompleksā varētu integrēt šo informāciju.
KONTEKSTS:
Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Latvijas sabiedrībā aktualizēts jautājums par padomju pieminekļu nojaukšanu. Rīgas dome jau atbalstījusi padomju pieminekļa nojaukšanu Uzvaras parkā. Ziņots, ka arī Liepājā un Jēkabpilī grasās nojaukt padomju pieminekļus, bet Latgalē par to nediskutē. Saeimā konceptuāli atbalstīts likumprojekts, kas paredz padomju pieminekļu demontāžu.
