Sievietes aizvien Latvijā pelna mazāk nekā vīrieši

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Kaut arī sievietēm, mācoties augstskolā, vidējie rezultāti ir augstāki nekā vīriešiem un 60% augstākās izglītības ieguvēju Eiropā ir daiļā dzimuma pārstāves, darba tirgus finansiāli ir krietni dāsnāks pret vīriešiem. Aprēķināts, ka vidusmēra atalgojumu saņemošs Eiropas vīrietis varētu sākt strādāt 28. februārī un gada beigās tik un tā saņemt tikpat, cik sieviete.

Latvijā sievietes vidēji pelna par 14% mazāk nekā vīrieši, rāda „Eurostat” dati par 2012. gadu. Tas ir nedaudz zem ES vidējā rādītāja – 16%. Lietuvā atalgojuma plaisa ir apmēram tāda pati kā pie mums, bet igauņi grēko daudz spēcīgāk – tur sievietes vidēji saņem teju trešdaļu mazāk nekā vīrieši.

Pēc Latvijas centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem pērn atalgojuma plaisa pie mums ir pat 17%. Pateikt, vai atšķirības algas lapiņās ir apzinātas diskriminācijas rezultāts, nav tik vienkārši. „Lai diskrimināciju konstatētu, mums būtu jāsalīdzina pilnīgi vienādi darbinieki, kas nostrādājuši šajā uzņēmumā vienādu gadu skaitu, ar vienādu izglītību, ar vienādiem darba pienākumiem – tiešām algas atšķiras, tad tur tiešām var teikt, ka ir diskriminācija,” saka CSP Darba samaksas daļas vadītāja Lija Luste.

Taču atšķirības vīriešu un sieviešu peļņas lielumā veido arī citi faktori. Nav noslēpums, ka daudzviet sievietēm karjeras kāpnes aizšķērso tā saucamie stikla griesti – formāli viņām nav ierobežojumu nokļūt vadošos un labi apmaksātos amatos, taču vairākumā uzņēmumu vadības līmenis joprojām ir vīriešu pārziņā.

Sievietes vēsturiski arī izvēlas strādāt nozarēs, kuras atalgojuma ziņā tiek novērtētas zemāk nekā tā saucamie vīriešu darbi. Jautājums ir par vērtību sistēmas maiņu, uzskata Sabiedrības integrācijas fonda eksperte.

„Mēs nevaram salīdzināt tiešā veidā šī darba smagumu vai grūtības pakāpi, bet, manuprāt, piemēram, bērnu dārzu audzinātājām ir daudz smagāks darbs arī fiziski, nekā to jomu pārstāvjiem vīriešiem, kas saņem daudz lielākas algas, bet kuru darbs tiek novērtēts arī finansiāli augstāk nekā bērnudārzu audzinātāju darbs,” norāda Sabiedrības integrācijas fonda programmu koordinatore Gundega Rupenheite.

Skandināvijā novērota tendence, kas apliecina, ka atalgojums bieži ir saistīts nevis ar darba smagumu, bet ar vīriešu interesi par konkrēto profesiju. „Ja agrāk Skandināvijā bērnudārzos nebija tik daudz vīriešu un puišu kā audzinātāju, tad algas tanī laikā bija zemākas. Tiklīdz sāka parādīties vīrieši šajā tipiski femīnajā profesiju blokā, tā arī algas tiek kaut kā pamazām celtas un tās paaugstinājās. Var teikt, ka nauda seko vīrietim,” stāsta Rupenheite.

Personālatlases firmas pārstāvis Māris Silinieks turpretim spriež – atšķirīgs ienākumu līmenis diezin vai izzudīs un zināmā mērā ir pat saprotams. Sieviešu un vīriešu fiziskās un psiholoģiskās atšķirības nosaka, kāda veida un cik smagu darbu katrs spēj veikt. „Ķīniešiem vispār – sieviete „iņ”, vīrietis – „jan”. Tātad sieviete simbolizē ūdeni, vīrietis – uguni. Un tagad ūdens jūtas diskriminēts, viņš grib būt tāds pats kā uguns. Tiešām mēs esam atšķirīgi un ar to ir jādzīvo un tas ir jāpieņem,” personālatlases kompānijas “WorkingDay” pārstāvis Māris Silinieks.

Maksāt atšķirīgas algas par vienu un to pašu darbu ir pārkāpums, tajā pašā laikā – vīrietim vēsturiski esot ģimenes galvenā apgādnieka loma. Ja grib ieviest absolūtu vienlīdzību darba un atalgojuma ziņā, tad ir jānāk būtiskām pārmaiņām arī mājas dzīvē, uzskata personāla speciālists.

„Ja sieviete uzņemas visas rūpes par bērniem, ja sieviete sagaida vīru mājās ar vakariņām, ja sieviete uzkopj māju, un vīrietis atnāk mājās un labi jūtas pēc grūtas darba dienas, tad jautājums – kā šī enerģija sadalās vēlāk darbā un vai tas neietekmē to, ko sievietes var paveikt darba pienākumos (..) Tāpēc tas ir ļoti komplicēts un plašs jautājums. Tas ir slogs, kas tiek uzlikts sievietei arī ārpus darba vietas,” uzsvēra Silinieks.

Arī visa mūža laikā sievietes vidēji nopelna mazāk nekā vīrieši, kas atsaucas uz pensijas lielumu. EK aprēķinājusi, ka nabadzības riskam vecumdienās pakļauts 21% sieviešu un tikai 16% vīriešu. Turklāt Latvijā, kur dāmas vidēji dzīvo krietni ilgāk par saviem dzīvesbiedriem, šis apstāklis ir īpaši sāpīgs. Labklājības ministrijā  norāda, tā kā diskriminācijas tēma nav ierindota Nacionālā attīstības plāna prioritāšu sarakstā, tad arī tās novēršanai atlicinātā summa tuvākajiem gadiem ir niecīga.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti