Pagājis gads kopš mācītājas amatā ordinēta Ieva Puriņa, kas Latvijā notiek ļoti reti. Puriņai pastāvīgais darbs ir Aizsardzības ministrijā (AM), taču pēc stāšanās mācītājas amatā klāt nākuši daži pienākumi Rīgas Evanģēliskajā draudzē (LELBĀL). Lielākoties mācītājas pienākumus viņa veikusi arī pirms oficiāli iecelta amatā, bet jauns izaicinājums gan ir iespēja laulāt cilvēkus. Šovasar, iespējams, būšot pat divas ceremonijas, Latvijas Radio stāsta mācītāja.
Atskatoties uz aizvadīto gadu, Puriņa diemžēl secina, ka ledus attiecībā uz diskusiju par sievietēm mācītāju amatā Latvijā nav iekustināts. Sabiedrība gan lielākoties bijusi atvērta un arī fakts, ka Ieva Puriņa kļuvusi par mācītāju, piesaistījis draudzei un dievkalpojumiem jaunus biedrus. Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca ir pret sieviešu ordināciju mācītājas amatā un patlaban plāno grozīt iekšējo satversmi nosakot pantu, ka tikai vīriešus var ordinēt par mācītājiem, kas savukārt satrauc sieviešu teoloģu apvienību.
Latvijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā ārpus Latvijas (LELBĀL) sieviešu ordinēšana gan ir ierasta prakse. Patlaban kā mācītājas Latvijā kalpo tikai trīs sievietes.
Apvienībā kopumā ir 40 biedres, no kurām puse ir ārzemēs un otra puse ir Latvijā dažādos amatos, bet pēc ikdienā jau pildītiem pienākumiem varētu kļūt par mācītājām, stāsta Puriņa.
Mācītāja Latvijas Radio vēl pastāstīja, ka, lai arī gada laikā diskusija par sievietēm mācītājām tā arī nenoritēja, to cer sabiedriskā līmenī aktualizēt vasarā, kad apvienība svinēs 20 gadu jubileju.
Ieva Puriņa par mācītāju kļuva pērn februārī un ir pirmā sieviete mācītāja, kas palikusi kalpot tepat Latvijā Rīgas Evanģēliskajā draudzē pēc 20 gadu pārtraukuma.
