Panorāma

Apšaudē Oslo bojāgājušie un ievainotie

Panorāma

Panorāma

Latvijas laukos sākas zemeņu laiks

Sidgundā pirmās zemenes palīdz vākt arī ukrainietes

Sidgundas laukos Mālpils pusē zemeņu laiks tikai sākas. Sestdien, 25. jūnijā, bija pirmā ražas novākšanas diena. Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, sezona turpināsies līdz augusta vidum. Andra Apsīša saimniecībā ražas laikā tiek algoti viesstrādnieki, tostarp no Ukrainas.  

Lai gan esam pieraduši, ka zemenes var nopirkt gandrīz visa gada garumā, audzētājiem, kas saldās ogas audzē uz lauka, īstā sezona sākas tikai tagad. Tas ir vēlāk nekā citus gadus. Taču labā ziņa – ogas ir un būs.

Pašlaik uz lauka tikai katra desmitā zemene ir pietiekami sārta, lai to noplūktu. Kamēr vienā laukā zemenes tikai zied, citā ogas jau sarkanas. Zemeņu audzēšana ir Andra Apsīša ģimenes pamatdarbs jau 30 gadu. Viņš stāstīja, ka šķirnes izvēlētas tā, lai sezona būtu garāka. Taču pērn ierastais plāns nav nostrādājis – karstums vienlaikus nogatavinājis vairākas šķirnes. Lai raža neaizietu postā, nācies par zemām cenām aicināt tā sauktos pašlasītājus.

“Pašlasītāji varbūt vienā dienā būs simt, nākamajā dienā desmit, līdz ar to mums tie lauki tāpat jānolasa. Ja nav savi strādnieki, tad ir grūti, tad mēs varam aizlaist ražu bojā,” atzina Andris.

Ikdienā 20 hektāru zemeņu lauka apkopšanai pietiek ar padsmit darbiniekiem, sezonas laikā arī ar simt ogu lasītājiem ir par maz. Bet atrast cilvēkus, kam vasarā ir vairāki brīvi mēneši, nemaz nav viegli.

Andris stāstīja, ka pazīst vairākus zemeņu audzētājus, kas tieši darba roku trūkuma dēļ pārstājuši audzēt ogas. Viņa saimniecībā – sezonas laikā puse uz pusi esot vietējie un viesstrādnieki.

Sestdien Sidgundas zemeņu laukos pārsvarā bija dzirdama ukraiņu valoda. Čaklās lasītājas darbam nolīgtas vēl pirms kara sākuma.

Jūlija trīs gadus braukusi šurp strādāt, bet vēlāk Latvijā iepazinusies ar dzīvesbiedru, apprecējusies un tagad dzīvo tepat netālu. Par karsto darba dienu viņa nesūdzas.

“Normāli. Esam pielāgojušies, paraduši. Bet pie jums vieglāk pārciest karstumu nekā pie mums Ukrainā,” atzina Jūlija.

Jūlija stāstīja, ka temperatūrai pakāpjoties virs trīsdesmit grādu atzīmes, darbam tomēr met mieru. Tādās dienās darbu sāk agrāk un arī beidz vēlāk, bet dienas vidu visi izmanto atpūtai.

Bahtiaram Latvijas 30 grādu svelme ir kā viegla jūras brīze. Viņa dzimtenē Uzbekistānā vasarā ir 45 grādu karstums.

“Esmu pirmo gadu. Bet varu savākt pa 100 kilogramiem dienā. Mans maksimums bija 420 kilogramu, manuprāt. Tas ir 218 kastes dienā. Kastē ir aptuveni trīs, trīsarpus kilogramu. Vidēji cilvēki lasa, ja normālā tempā, ne ātri – 50, 60 kastes. Ir cilvēki, kas lasa ātri, un ne pirmo gadu. Tad [sanāk] 100 120 kastes. Bet sezonas laikā ļoti labi sanāk,” uzskata Bahtiars.

Zemeņu laukos sastopam arī Sņežanu. Viņa Mālpils pusē nonākusi kopā ar diviem bērniem, bēgot no kara Ukrainā.

“Te mums iedeva dzīvesvietu, darbu un mēs esam ļoti apmierināti. Mums viss patīk un esam laimīgi, ka esam te nokļuvuši,” teica Sņežana.

Zemeņu sezona tikai sākas. Kāda tā būs, saimnieks nevēlas prognozēt. Viss atkarīgs gan no laikapstākļiem, gan konkurentiem – pārsvarā poļiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt