Šics intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam „Panorāma" sacīja, ka, publiskojot bojāgājušo sarakstu, rīkojās saskaņā ar sava amata aprakstu – pienākumu pieņemt lēmumus ārkārtas situācijās.
Viņš uzsvēra, ka informācijas publicēšana bija sabiedrības interesēs, jo tūkstošiem cilvēku, kuri neatrodas Latvijā, bet kuru tuvinieki dzīvo traģēdijas rajonā, meklēja informāciju. Šics arī pauda cerību, ka pēc Zolitūdes traģēdijas un bojāgājušo saraksta „nopludināšanas" medijiem, Latvija gūs mācību un atbildīgie dienesti nedomās, kā tik kaut ko neatklāt un kaut ko nedarīt, „un labāk nedarīs nemaz".
Šics arī veltīja kritiku darbības koordinēšanai traģēdijas dienās, jo netika sasaukta Rīgas domes Civilās aizsardzības komisija. Viņš nezināja, kāpēc komisija netika sasaukta, bet pieļāva, ka „daudzas lietas pārnesās uz traģēdijas vietu".
Jau ziņots, ka dienu pēc Zolitūdes traģēdijas, kad, iegrūstot veikala „Maxima" jumtam, gājuši boja 54 cilvēki, medijiem tika nopludināts saraksts ar iespējamo bojāgājušo vārdiem, par ko Šics tika atstādināts no amata.
