Pēc atstādināšanas Šics darbā nav ieradies jau divarpus mēnešus. Patlaban ir ārzemēs un nav sazvanāms. Tiesībsargs uzskata, ka notikušais ar šo sarakstu parādīja kārtējo problēmu: valstī nav vienotas kārtības - kurš lielu katastrofu gadījumos publiski nosauc mirušos un cik ātri tas notiek.
„Kabinets aizzīmogots 2013. gada 25. novembrī 12:10” – lūk šāds uzraksts tagad vērojams uz Mārtiņa Šica kabineta durvīm un tā ir arī vienīgā informācija, kas te atrodama.
Šicu atstādināja trīs dienas pēc tam, kad viņš ziņas par Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un bojā gājušajiem nodeva jurista Aivara Borovkova un viņa domubiedru portālam „Nekropole.info”. Neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta vadība bija šokā, jo cietušo dati ir sensitīva informācija. To aizsargā likums. Bet visi bojāgājušie vēl nebija atpazīti. „Pamatā dienesta pārbaude ir par to, ka Zolitūdē izdzīvojušo vārdi, personas kodi un diagnozes, pat slimnīcas, kur viņi nogādāti, nodoti trešajām personām. Un ar kādu mērķi? Plus vēl tas, ka bija kļūdas bojāgājušo sarakstā,” saka medicīnas palīdzības dienesta vadītāja Ilze Bukša.
Zolitūdē mirušo sarakstā sākotnēji bija ierakstīta sieviete, kura patiesībā bija dzīva. Mediķi skaidro, sākotnēji tumsā un jūklī, kāds valdīja pēc nogruvuma, cilvēkus identificēja pēc dokumentiem, ja tādi bija. Vienai mirušajai kabatā atrada personas apliecību. Taču, kad notika līķa identifikācija, izrādījās, ka mirusī ir slimnieku kopēja un viņas kabatā bija tās sievietes dokuments, kuru viņa aprūpēja. Par bojā gājušo atzītā sieviete bija dzīva. „Mūsu esošie saraksti nekad nav pilnīgi. Identifikāciju veic tikai policija. Šādas te kļūdas var saturēt. Tāpēc jau pēc tam notiek identifikācija, to veic policija noteiktā kārtībā,” saka Bukša.
Kāds būs sods, vēl nav zināms – Mārtiņam Šicam nosūtīta ierakstīta vēstule, kurā viņu aicina iepazīties ar atzinumu, ko sagatavojusi pārbaudes komisija. Kad viņš to izlasīs, sniegs paskaidrojumus vai iebildumus, komisija noslēgs pārbaudi un pieņems lēmumu. Pagaidām Šics atrodas ārzemēs un ar viņu sazināties nav iespējams.
Šica atstādināšana pamatīgi saviļņoja sabiedrību. Vieni viņa rīcību attaisnoja, sakot, ka viņš viesa skaidrību. Petīciju par viņa atjaunošanu amatā parakstīja četri ar pusi tūkstoši cilvēku. Tikmēr amatpersonas iebilda, ka Šics tā darīt nedrīkstēja.
„Drīkstēja, ja konkrētas personas ir identificētas, bet cietušos – cietušos nē,” tā īsi Šica izdarīto rezumē Tiesībsargs Juris Jansons un piebilst: „Mēs izvērtējām normatīvo aktu bāzi un secinājām, ka vienotas kārtības, kurš katastrofu brīdī publisko sarakstus, nav. Un nav procedūras”.
Uz šiem tiesībsarga iebildumiem atbildes vēstuli veselu mēnesi gatavoja trīs ministrijās: Tieslietu, Iekšlietu un Veselības ministrijas ierēdņi secina, ka katastrofu gadījumā sabiedrībai mirušo sarakstu nolasa tā iestāde, kuras rīcībā ir iegūti ir pārbaudīti personas dati.
Tātad – policija, jo mediķi līķus neidentificē. Taču to, cik drīz pēc notikušā tas notiek, izvērtē iestāde pati. Atbildes vēstulē arī teikts: “Iekšlietu ministrija plāno izvērtēt iespēju papildināt Valsts civilās aizsardzības plānu ar institūciju rīcību attiecībā uz personu datu publiskošanu katastrofu gadījumā”.
