Dienas ziņas

Ronītes Irbes pirmais mēnesis jūrā

Dienas ziņas

Arī pēc vakcinēšanās var ziedot asinis

Sezonu nav sākušas Daugavas pārceltuves

Sezonu nav sākušas Daugavas pārceltuves

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Darbu pēc ziemas sezonas tehnisku un birokrātisku iemeslu dēļ šogad nav atsākušas abas Daugavas pārceltuves, kas ir nozīmīgs transportlīdzeklis Jēkabpils un Līvānu novada iedzīvotājiem. Turklāt pārcēlāji bažījas, ka izmaiņas Jūras kodeksā ne tikai radīs izmaksas, bet arī varētu pavisam apturēt pārceltuvju darbu.

Iepriekš iedzīvotāji varēja uzreiz pārcelties pāri Daugavai no Dunavas un Vandāniem, bet tagad viņi ir spiesti mērot tālo ceļu līdz Jēkabpils pilsētai, kur atrodas tilts pār Daugavu, un tad pa pretējo krastu mērot ceļu atpakaļ uz Līvāniem vai citu vietu, kur tas nepieciešams.

Lai varētu veikt abu Daugavas pārceltuvju tehnisko pārbaudi, Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcija lika pārcēlājiem atvērt lūkas.

Inspektori nepaspēja atbraukt, kad klāt jau bija palu ūdeņi, appludinot peldlīdzekļus un radot tiem bojājumus, kas neļauj atsākt darbību.

“Viss reduktors bija zem ūdens, pagājušajā gadā reduktoram tika uztaisīts kapitālais remonts, gultņi tika nomainīti, viņš izpeldējās ūdenī riktīgi,” stāstīja pārceltuves “Dunava–Jersika” īpašnieks Jānis Gulbis.

“Ūdens pacēlās, viss palika zem ūdens.

Tagad gaidām, kamēr kritīsies ūdens līmenis, tad varēs braukt un veikt to apskati,” atzina arī pārceltuves “Vandāni–Līvāni” līdzīpašnieks Salvis Strads.

Kuģošanas drošības inspekcijas vadītājs Artūrs Ošs savukārt notikušo komentēja ar pretjautājumu: “Vai tad viņi nezina, kādās vietās tās pārceltuves atrodas, kā tur ūdens līmeņi mainās un kad var lūkas atvērt, kad nevar?”

“Mēs jau nepateicām, ka mums vajag tieši uz Lieldienām viņas atvērt,” sacīja Ošs.

Pārbaudes nepieciešamas, jo nesen ir veiktas izmaiņas Jūras kodeksā. Tagad tas paredz pienākumu jebkuru kuģošanas līdzekli, kas pārvadā pasažierus komerciālā nolūkā, reģistrēt Latvijas Kuģu reģistrā.

Pārbaudes un reģistrācija pārceltuvju īpašniekiem radīs izmaksas vairāku simtu eiro apmērā.

“Nekad nepiekritīšu, ka tas ir kuģis. Mēs nevaram nekur aizbraukt, ne pa labi, ne pa kreisi pieci metri nevaram padoties. Mēs virzāmies pa trosi. Mums nav ne dzenskrūves, nekā. Trosi mums palīdz vilkt motors. Kāds sakars ir ar kuģi? Nezinu,” sacīja Jānis Gulbis.

Pārcēlājus uztrauc arī tas, vai pārbaužu rezultātā inspektori viņiem neaizliegs strādāt.

“Nav nekādu standartu, pēc kā viņi mērīs. Es prasīju, pēc kādiem standartiem mērīs, varētu pielāgot Krievijas standartus. Bet mēs jau Latvijā dzīvojam 30 gadus. Kādi Krievijas standarti? Man, piemēram, nav vēl neviena tehnika iegāzusies iekšā, neviens cilvēks no manas celtuves nav noslīcis. Tās kļūdas ir ar pieredzi visas novēršamas, un mēs to darām katru gadu,” klāstīja Jānis Gulbis.

Kuģošanas drošības inspekcijā atzīst standartu trūkumu, bet uzsver, ka pārceltuvēm ir nepieciešamas regulāras pārbaudes.

“Mums nav tādu plānu šīs pārceltuves slēgt vai apturēt viņu darbību, vienkārši pārliecināties, ka nekāda apdraudējuma nav, jo 20 gadus neviens to nav darījis,” skaidroja Kuģošanas drošības inspekcijas vadītājs Artūrs Ošs.

Latvijā šobrīd ir trīs pārceltuves. Lai gan šie peldlīdzekļi ir zināmā mērā eksotika, tā ir ne tikai kultūrvēsturiska vērtība, bet arī ikdienas nepieciešamība daudziem iedzīvotājiem, kuriem darbs un mājas atrodas pretējos upes krastos.

“Mēs dzīvojam Dignājas pagastā un strādājam Līvānos – gan es, gan vīrs. Bērns iet bērnudārzā Līvānu novadā. Katru dienu mēs mērojam šo ceļu no Dignājas pagasta uz Līvāniem, kas ir aptuveni 60 kilometri. Mums visvairāk ir žēl tā patērētā laika, ko mēs pavadām ceļā, jo ne tikai mums ir grūti, bet arī bērnam no rīta piecelties ir grūti,” stāstīja Dignājas pagasta iedzīvotāja Linda Raginska.

Tā kā šādas problēmas ir ne tikai šobrīd, bet arī katru ziemu, kad pārceltuves nevar darboties, vietējie vēlas tiltu, kas savienotu Vandānus un Līvānus.

Tomēr tuvākajā nākotnē šāda iespēja nav reāla, jo pašvaldībām tas ir par dārgu, savukārt Satiksmes ministrijā atbild, ka valsts līmenī tādas ieceres plānošanas dokumentos nav.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti