Panorāma

Aleksejs Loskutovs kritizē KNAB komunikāciju

Panorāma

Pacienti turpina slēpties, HIV arī

Sešu gadu izmeklēšana «Parex» lietā – bez rezultāta

Sešu gadu izmeklēšana «Parex» lietā – joprojām bez rezultāta

Izmeklēšana turpinās, nekādi lēmumi nav pieņemti - šāds joprojām ir rezultāts kriminālprocesā, kuru jau vairāk nekā sešus gadus izmeklē Ģenerālprokuratūra un kurā tiek vērtēta valstij dārgi maksājusī “Parex” eksbaņķieru Valērija Kargina un Viktora Krasovicka rīcība. 

Pastāv aizdomas, ka baņķieri bankas subordinētajā kapitālā ieguldījuši nevis savu, bet gan bankas naudu. Prokuratūrā gan atzīst – šīm aizdomām pagaidām nav izdevies gūt apstiprinājumu.  

Vairāk nekā miljardu valstij izmaksājusi “Parex” bankas glābšana, kas nodokļu maksātājiem vēl daudzus gadus pēc tam lika cieši sajozt jostas un taupīt, ko vien var ietaupīt, bet bankas bijušajiem īpašniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim no nedienu purva ļāvusi iziet gandrīz sausām kājām.

Baņķieru rīcību jau sešus gadus vērtē Ģenerālprokuratūra, taču nesekmīgi. Prokuratūras interese saistīta ar aptuveni 50 miljoniem eiro, kurus abi eksbaņķieri, kā arī viņu tuvinieki – Ņina Kondratjeva un Kargina dēls Rems - ar dāsniem procentiem ieguldīja bankas subordinētajā kapitālā. Trauksmi par šo miljonu izcelsmi divus gadus pēc bankas pārņemšanas cēla banku uzraugs.

“Mēs norādījām par savām bažām, ko bijām konstatējuši pārbaudes laikā, tostarp arī par subordinētā kapitāla izcelsmi, konkrētāk, tas ir par darījumiem 2007. un 2008.gadā, kas ir neilgi pirms bankas akcijas pārņēma valsts,” stāstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

Latvijas Televīzija savulaik jau vēstīja, ka pastāv aizdomas – eksbaņķieri grūtībās nonākušajai bankai aizdeva nevis savu, bet pašas, vēlāk valsts īpašumā nonākušās bankas naudu.

Kriminālprocesā izmeklē ziņas par pilnvaru ļaunprātīgu pārsniegšanu mantkārīgā nolūkā, par ko draud brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem. Šāds sods pagaidām gan eksbaņķieriem nedraud, jo kriminālprocesā izvirzītās aizdomas tā arī nav izdevies apstiprināt.

“No izmeklēšanas laikā saņemtajiem banku un citiem dokumentiem, tostarp arī no ārvalstīm saņemtajiem, nav iegūti pietiekami un neapstrīdami pierādījumi, ka “Parex banka” iemaksātajam subordinētajam kapitālam būtu prettiesiska izcelsme,” atklāja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina.

Tas, ka līdz šim saņemtās ziņas prokuratūrai nav ļāvušas pierādīt, ka bankas subordinētais kapitāls būtu palielināts šaubīgā ceļā, gan nenozīmējot, ka izmeklēšanas darbs apstājies. Daudznozīmīgs ir prokuratūras ziņotais, ka nav gūti pietiekami un neapstrīdami pierādījumi. Taču iepriekš sacītais drīzāk apstiprina ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pirms trim gadiem Latvijas Televīzijai izteikto prognozi, ka lieta tā arī varētu beigties bez rezultāta.

 “Faktiski paliks tādā veidā, ka nav iegūta informācija un, ja mēs nevaram pierādīt, tad visas šaubas tiek tulkotas par labu iespējami vainīgajām personām,” 2013.gada jūnijā sacīja Kalnmeiers.

Kamēr prokuratūra turpina skaidrot bankā ieguldīto miljonu izcelsmi, par daudziem netīkamu pārsteigumu šovasar parūpējās Augstākā tiesa, lemjot par labu Kargina dēlam Remam no valstij piederošās “Revertas” piedzīt 15 miljonus eiro. Pārsteigums šis spriedums bija, jo līdzīgā prasībā, ko iesniedza Ņina Kondratjeva, tiesa prasību noraidīja.

Šonedēļ kļuva zināms, ka “Reverta” par tiesas lēmumu iesniegusi kasācijas sūdzību un plāno arī vērsties Eiropas Komisijā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti