Seši gadi kopš Zolitūdes traģēdijas. Upuru tuvinieki sēro un dusmojas par ilgo tiesvedību

Jau aprit seši gadi, kopš Zolitūdē, iebrūkot lielveikala ''Maxima'' jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Taču traģēdijas krimināllietas skatīšana arvien nav noslēgta. Daži bojā gājušo tuvinieki šodien vēlas norobežoties no problēmu iztirzāšanas un laiku veltīt klusai piemiņai, vēl kāds atbildes vairs necer sagaidīt. Taču citi neslēpj dusmas par ieilgušo tiesas procesu un joprojām pārliecināti, ka par notikušo ir jārunā visai sabiedrībai.

ĪSUMĀ:

  • Krimināllietas skatīšana 6 gadus pēc traģēdijas arvien nav noslēgta.
  • Astoņi bojā gājušo tuvinieki šo gadu laikā devušies viņsaulē, nesagaidot tiesas beigas.
  • Imants Burvis, kurš pazaudēja dēlu, ir dusmīgs. Tiesas sēdes pārstāja apmeklēt pēc pirmā pusgada.
  • Ineta Jakovele, kura zaudēja meitu Elgu, ar nepacietību joprojām gaida tiesas iznākumu.
  • Marina Grebeškova, kura zaudēja māti, ir dusmīga, ka arvien nav notiesāta neviena atbildīgā persona, bet tiesas sēdes arvien apmeklē.
  • Protestējot pret tiesas novilcināšanu, šogad nenotiks publisks pasākums Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo piemiņai. Cietušie pie pieminekļa pulcēsies klusumā, ar bojāgājušo portretiem un plakātiem rokās.

Traģēdiju neaizmirst, bet uz tiesas sēdēm vairs neiet

Zolitūdes traģēdijai aprit seši gadiSintija Ambote

    “Parasti plīst ķēdes vājākais posms, šajā gadījumā sistēmā tā bija Zolitūde. Varēja plīst arī citā vietā, bet man no tā labāk nepaliek. Jā, šajā gadījumā es esmu personīgi cietušais, bet citā gadījumā es tāpat būtu cietušais kā valsts pilsonis,” saka Imants Burvis. Viņš Zolitūdes traģēdijā zaudēja dēlu Andreju.

    Veikala “Maxima” sabrukšanu šajā dienā pirms sešiem gadiem tēvam nav sarežģīti atsaukt atmiņā, jo domās notikušais ir ik dienu. Īpaši par Andreju viņam atgādina mazbērnu klātbūtne.

    “Es ticu, ka visu 54 bojā gājušo ģimenes neaizmirsīs notikušo nekad. Vismaz vecāki neaizmirsīs bojā gājušos bērnus līdz savai nāves stundai.

    Runājot par atcerēšanos…. Protams, ir smagi atcerēties, jo es tur pavadīju visu nakti un, arī saprotot, ka nav uz ko cerēt, tāpat cerēju. Es viņu pēc tam redzēju morgā, un viņam pat bija smaids uz sejas... ar visu to, ka viņš bija sašķaidīts. Viņš pats vienkārši nezināja, ka viņš aiziet. Tajā dienā viņš visu dienu strādāja un sieva viņu vairākkārt sauca agrāk aiziet uz veikalu un pēc bērna uz dārziņu, bet viņš to atlika. Es neesmu fatālists, taču te kaut kāds likteņa pavērsiens bija,” saka traģēdijas upura tēvs.

    Lai arī Imants Burvis saka, ka šo dienu pavadīs mierā, pieminot dēlu, tomēr viņu grauž notikušā saistība ar valsti un politiskās atbildības trūkums tolaik un tagad. Vienlaikus tā dēvētās Zolitūdes tiesas virzības pārtraukums bojā gājušā Andreja tēvam nerada uzticību un arī jēgu tajā viņš vairs nesaskata.

    “Mēs nupat svinējām valsts svētkus, un Valsts prezidenta runā bija vārdi, ka tautai ir vairāk jādod savai valstij. Es esmu atdevis savu dēlu. Kāds ieguldījums un labums no tā ir valstij? Šobrīd man ir tieši tāda sajūta,

    ja būtu kaut mazākais labums no tā - kaut kas mainītos visā šajā sistēmā, kas neļautu tam atkārtoties. Un tas mani biedē visvairāk.

    Tiesā sēž… Viņi ir vainīgi katrs savā lietā, katrs kaut ko nav izdarījis, bet viņi vienkārši ir papildinājuši to kļūdu, ko tolaik nav izdarījis premjers un ekonomikas ministrs,” uzskata Imants.

    Traģēdijas krimināllietas tiesas sēdes viņš apmeklēju pirmo pusgadu. “Gribēju redzēt, kā ies. Tagad tas ir tā – zēni un meitenes dīdās uz krēsliem, tiesa nostrādā, tad iet domāt. Kāds saslimst, kāds neatnāk, sēdes atliek. Taču man ir ko darīt, bet iet uz tiesu, lai tautai parādītu teātri, ka tas notiek, es neuzskatu to par vajadzīgu,” saka Burvja kungs.

    Aicina arī sabiedrību neaizmirst traģēdiju

    Arī Ineta Jakovele, kura 21. novembra notikumos zaudēja meitu Elgu, nav starp aktīvākajiem tiesas sēžu apmeklētājiem, jo dzīvo un strādā Daugavpilī. Taču meitas dēļ viņa ar nepacietību joprojām gaida tiesas iznākumu.

    “Es nemīlu, ka ir atstāts nepadarīts darbs, procesam ir jābūt daudz ātrākam. (..) Es uzskatu tā – ja dotajā tiesā netiks atrasts un atzīts vainīgais, tad arī nekādas drošības valstī nebūs. Cilvēkiem būs bezatbildības sajūta, un tas būs signāls, ka atbildība nav jāuzņemas,” saka Ineta Jakovele.

    Vairāki sagruvušā veikala upuru radi pavisam saprotamu iemeslu dēļ sarunu Latvijas Radio atteica. Daži gluži vienkārši šajā laikā vēlas norobežoties no problēmu iztirzāšanas un laiku veltīt klusai piemiņai. Vēl kāds neredz jēgu atgādināt par notikušo un arī atbildes vairs necer sagaidīt.

    Tāpat arī Zolitūdes traģēdijas biedrība "Zolitūde 21.11." norādījusi, ka astoņi bojā gājušo tuvinieki šo gadu laikā devušies viņsaulē, nesagaidot tiesas beigas.

    Savukārt veikala gruvešos bojā gājušās Elgas māte pārliecināta, ka par to ir jārunā visai sabiedrībai:

    “Es gribu, lai par šo traģēdiju runātu sabiedrība, es gribu, lai cilvēki izprastu, kas notika, jo gāja bojā 54 cilvēki.

    Tāpēc es būtu ļoti pateicīga, ja ļaudis atrastu laiku būt Zolitūdē, un es justu, ka mana meita nav aizmirsta. Tas parāda cilvēku vienotību un rada sajūtu, ka mēs neesam vieni,” saka Ineta Jakovele.

    Dusmas par ilgo tiesvedību

    “Man personīgi, godīgi sakot, gribētos šo dienu pavadīt vienai mājās un aizbraukt vakarā vienkārši uz kapiem parunāt ar mammu,” saka Marina Grebeškova. Sabrūkot veikalam Zolitūdē, viņa zaudēja māti.

    Marina Grebeškova ir piedalījusies tiesas sēdēs un savu vērtējumu par procedūru raksturo ar dusmām:

    “Ir lielas dusmas, ka līdz šim nav notiesāta neviena atbildīgā persona. Un arī mūsu mēģinājumi to lietu pavirzīt uz priekšu nedod nekādu rezultātu.

    Arī mūsu pikets pie tiesas nepalīdzēja pievērst uzmanību, ka mēs gaidām un gribam rezultātu. Cik es saprotu, tad nākamā tiesas sēde būs 26. novembrī un, ja tā tiesnese nevarēs atkal būt, tad risinās jautājumu par viņas aizvietošanu. Es neesmu juriste un nevaru spriest, vai tas būtu pareizi, bet mēs zinām to, ka šobrīd nav rezultāta, kuru neviens nesteidzas sasniegt, jo seši gadi ir ļoti daudz tik lielam procesam.”

    Vairāki bojā gājušo tuvinieki kārtējo reizi arī aicināja pašvaldību izveidot pienācīgu piemiņas vietu Zolitūdē, kur patlaban atrodas pagaidu piemineklis sagruvušā veikala upuriem.

    Šogad, protestējot pret tiesas novilcināšanu, nenotiks publisks pasākums Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo piemiņai. Cietušie pie pieminekļa pulcēsies klusumā, ar bojāgājušo portretiem un plakātiem rokās.

    No augstākajām amatpersonām pievienoties vēlmi izteicis Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai") un Anna Vladova ("Saskaņa") no Rīgas domes. Ar biedrību neesot sazinājusies Valsts prezidenta kanceleja.

    2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala ''Maxima'' jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Tuvinieki traģēdijas vietā pulcēsies 21. novembrī pulksten 17.30.

    KONTEKSTS:

    Lai skatītu apjomīgo krimināllietu par Zolitūdes traģēdiju, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015. gada 8. decembrī. Patlaban tiesvedība tuvojas tās noslēgumam. Jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, apsūdzētajiem lūdzot piemērot maksimālos sodus. 

    Pašlaik notiek tiesas debates, pēc tām sekos sprieduma sagatavošana. Zolitūdes krimināllietu tās lielā apjoma un sarežģītības dēļ skata trīs tiesneši. 

    Vienas tiesneses slimības dēļ vairākkārt atlikta Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšana. Tiesneša ilgstošas slimošanas gadījumā tiesvedību tās noslēgumā varētu pārņemt rezerves tiesnesis. Prasot nenovilcināt tiesas procesu, pie tiesas nama piketēja cietušie. 

     

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti