Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Sešgadnieku un septiņgadnieku zināšanu izlīdzināšana – skolotāja ziņā

Sešgadnieku un septiņgadnieku zināšanu izlīdzināšana - skolotāja ziņā

Šajā mācību gadā pirmoreiz redzami skolu tīkla optimizācijas rezultāti - skolu ir mazāk, bet izglītojamie arvien vairāk koncentrējas lielākās skolās. Un daudz atbildības gulstas uz skolotāju pleciem, piemēram, rūpes, lai izlīdzinātu zināšanas bērniem, kam pēc ministrijas ieskatiem mācības nākamgad jāsāk no sešu gadu vecuma, un septiņus gadus vecajiem bērniem, kurus vecāki skolā šogad vēl nelaida.

Sākoties šim mācību gadam, īpaši bažīgi ir tie vecāki, kuru bērni skolā sāks iet vien pēc gada. Joprojām ir daudz neskaidrību par to, kā tiks organizēts pirmo klašu darbs, kad skolā sāks iet gan sešus, gan septiņus gadus veci bērni.

Daļa vecāku nezina, vai viņu sešgadniekam mācīties nebūs grūti, bet citi uztraucas, ka bērni, kas nākamgad skolas gaitas uzsāks septiņu gadu vecumā, būs krietni labāk sagatavoti par klasesbiedriem un stundās garlaikosies.

Ministrijā gan uzsver, ka situācija, kad sešus un septiņus gadus veci bērni mācās kopā, nav nekāds jaunums.

Spēt nodrošināt motivējošu mācību procesu neatkarīgi no bērna vecuma ir skolotāja profesionalitātes jautājums .

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Evija Papule norādīja, ka pirmajā klasē jebkurā gadījumā nonāk bērni ar dažādu sagatavotību un ar dažādām spējām - vieni lasa ātrāk, otri lēnāk, vieni rēķina, otri nerēķina.

“Tikai no skolotāja, viņa profesionalitātes un piedāvātā mācību satura atkarīgs, vai bērnam ir interesanti,” uzsvēra Papule.

“Jebkurā gaidījumā arī pirmajā klasē skolotājs nevar atļauties, ja ir bērns, kurš prot lasīt arī sešos gados un piecos gados, lai neviens ar viņu nestrādā,” norādīja IZM pārstāve.

Savukārt šajā mācību gadā jau novērotas pirmās pazīmes, ka skolu tīkla reforma sāk īstenoties atbilstoši ministrijas mērķiem un demogrāfiskajai situācijai. Sarūk izglītības iestāžu skaits, bet skolēni arvien vairāk koncentrējas lielākās skolās.

Tas gan nenozīmē, ka visas problēmas nu atrisinājušās. Valstī ir 138 izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits nepārsniedz 70. Piemēram, mazākā pamatskola valstī ir Jaunmuižas pamatskola ar 16 skolēniem, bet vidusskola – Jumpravas vidusskola ar 6 skolēniem trīs vidusskolas klasēs. Mazais skolēnu skaits īpaši lielas problēmas varētu radīt vidusskolās.

Smiltenes vidusskola ir viens no piemēram par to, kas notiek, ja tiek apvienotas trīs novada skolas. Sākt vērtēt rezultātus gan varēs pēc vismaz gada. Situācijas bijušas dažādas, atsevišķi skolotāji piedzīvojuši atalgojuma samazinājumu, taču nākotnē to varētu pārskatīt, un skolas direktore Ilze Vergina uz pārmaiņām kopumā raugās pozitīvi.     

“Pedagogiem ir stabilitātes sajūta, viņi zina, ka viņiem būs darbs un būs kvalitāte darbam. Mēs ļoti lielu monitoringu šogad veiksim par to, kā tiek īstenota individuālā attieksme pret bērnu. Un kāda ir bērna izaugsme, nevis vērtējot tikai skolas vietu reitingā, bet kā izaugsme skolā notiek bērnam,” sacīja Vergina.

Šobrīd skolu tīkla optimizācija ir pašvaldību rokās. Tomēr, ja pašvaldības negrib rīkoties, ministrija rosinās, lai iespēja motivēt lēmumu pieņemšanu būtu arī valstij, nosakot stingrākus izglītības kvalitātes kritērijus, kas ietekmēs finansējuma saņemšanu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti