Sertifikāts ir, kvalitātes nav: uzņēmumi mēdz ieklāt nekvalitatīvu bruģi

• Carnikavā pirms gada ieklātais bruģis neatbilst nevienam standartam
• Slaveno Rīgas ielu bruģi pirms ieklāšanas vēta arī pašvaldība; tas atbilst nosacījumiem
• Bruģa kvalitātes atbilstību sertifikātam neviens nepārbauda, pats sertifikāts - formalitāte

Būvnieks spiests bruģi nomainīt

Iedvesma eksperimentam jeb operācijai “Barona ielas bruģis” meklējama netālajā Pierīgas pašvaldībā, proti, Carnikavā. Tur pērn vasarā pie vietējās domes ieklāja bruģi.

Bruģi – tepat Latvijā - ražoja “Brikers Latvija”, savukārt to ieklāja uzņēmums “Ceļinieks 01”.

Tomēr kādā brīdī Carnikavas domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica padzirdēja, ka reizēm ražotāji, cenšoties ietaupīt, bruģi ražo vājāku, nekā vajadzīgs.

Tādās reizēs pēc pāris gadiem tas jau mēdz būt sadrupis. “Lai saražotu tādu bruģi, viss ir atkarīgs no izejvielām. Kāds ražotājs neieliek tik daudz betona izejvielā, ir citāda veida smilts, citas frakcijas, vēl kāda sastāvdaļa vai saistviela, un rezultātā to bruģi var saražot lētāk, bet paliek jautājums – vai viņu var saražot atbilstoši standartam? Jā, es nolēmu, mēs nolēmām pārbaudīt, kādu bruģi tad mums liks!” sacīja Jurēvica.

Latvijā ir noteikts standarts, cik stipram ir jābūt bruģim un kādai ir jābūt bruģa ūdens absorbcijai. Ir arī speciālas testēšanas veids, kur ir nepieciešami 11 vienādi bruģa paraugi.

“Brikers Latvija” bija sertifikāts, kas apliecināja, ka viņu ražojumi atbilst standartam.

LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” bruģa paraugus analīzei nogādāja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) laboratorijā, Tallinas Tehniskās universitātes laboratorijā, kā arī Viļņas laboratorijā.

No visām laboratorijām raidījums un pašvaldība saņēma rezultātu, ka bruģa kvalitāte neatbilst standartam.

Carnikavas pašvaldības vadītāja Daiga Jurēvica par rezultātiem bija šokēta.

Galu galā bruģis bija nekvalitatīvs, un šogad vasarā būvnieks to nomainīja. „Brikers Latvija” bija iedzīts stūrī.

“Galvenie secinājumi: pirmkārt, mēs nevaram paļauties uz šo sertifikātu. Uz jebkāda veida sertifikātu. Mūsu gadījumā tas bija vienkārši bruģis, kura gadījumā varētu teikt: “Kas tad ir sliktākais, kas ar bruģi var notikt? Tikai nodilt, saplīst, salūzt un nodrupt virsma? Nekas vairāk. Bet tādus sertifikātus dod jebkam – māju blokiem un tā tālāk. Jebkādam materiālam,” norāda Jurēvica.

Viņa bilst, ka ir nepieciešami līdzekļi, lai būvuzraugs varētu pārbaudīt materiālu kvalitāti. “Piemēram, pasaka – mēs lakosim ar ekoloģisko laku, bet patiesībā nolako ar kaut ko citu. Tātad būtu jāņem šis paraugs, jāved, jāskatās, vai tas ir ekoloģisks,” piedāvā Jurēvica.

Rīgā par sliktu bruģi līgumsodi un prasības mainīt bruģi

Pēdējos gados daudz bruģa ir klāts arī Rīgā. Arī tur galvenais piegādātājs ir “Brikers Latvija”. “Aizliegtais paņēmiens” nolēma arī paraugus no Rīgas pārbaudīt laboratorijās. Sākumā bija apsvērta doma bruģi “pa kluso” izcelt no dažām Rīgas ielām. Tomēr vēlāk to atmeta un galu galā raidījums vienojās ar domi eksperimentu veikt legāli un kopā ar pašvaldību un būvniekiem.

Bruģi no Lāčplēša ielas raidījums nogādāja RTU, savukārt no Kr. Barona ielas – Tallinas Tehniskajā universitātē.

Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītājs Emīls Jakrins gan īsti netic, ka bruģis varētu būt nekvalitatīvs. Atšķirībā no citām pašvaldībām, Rīga regulāri pati to pārbauda.

Līdz ar to būvnieki to zina un baidās tikt pieķerti. “Piemēram, pēdējā būvsezonā ir veiktas 840 laboratoriskas pārbaudes materiāliem – bruģim, asfaltam, apakškārtām, šķembām un tamlīdzīgi. Ja ir kaut kādas papildu aizdomas, tad, protams, mēs veicam papildu pārbaudes. Ja mēs garantijas periodā, kas ir divi gadi, redzam kaut kādas problēmas, kas ir koncentrētas vienā kvartālā vai nelielākā areālā, kas īpaši kontrastē ar citām vietām, tad mēs dažkārt veicam atkārtotas pārbaudes. (..) Būvnieki jau ir pieraduši, ka mēs šādus testus veicam, un ļoti salīdzinoši reti parādās kādas novirzes no normas,” klāsta Jakrins.

Ja tomēr novirzes pastāv, tad dome piemēro līgumsodus. Mainīt bruģi gan liek vien tad, ja novirze ir lielāka par 8%.

Raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” eksperimenta ietvaros gan Lāčplēša ielas, gan Kr. Barona ielas bruģis atbilst standartam. Tas nozīmē, ka šoreiz “Brikers Latvija” visu ir izdarījis atbilstoši standartam.

Sertificētāji pārsteigti; uzņēmums nerunīgs

Latvijā sertifikātu bruģa ražošanā izsniedz Latvijas Zinātņu akadēmijas Sertifikācijas centrs.

Tomēr LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” norāda, ka sertifikāta iegūšana ir formalitāte. Proti, bruģa kvalitāte būtu jāgarantē ražotājam, jo tas nav pieskaitāms pie bīstamajiem materiāliem.

Tādējādi, ja kāds uzņēmums vēlas ražot bruģi, tad tas automātiski iegūst sertifikātu.

Sertifikāts visbiežāk nepieciešams, lai startētu dažādos konkursos, kur tos prasa pasūtītājs. Tad centrs tos arī izsniedz, balstoties uz paša ražotāja veiktajiem testiem.

Uzzinot no LTV “Aizliegtais paņēmiens” par notikušo Carnikavā, Sertifikācijas centrs ir izbrīnīts. Tajā apliecina, ka ir izrakstījis sertifikātu uzņēmumam “Brikers Latvija”, taču arī norāda, ka tagad pastāv iespēja to atņemt.

Uzņēmuma vadītājs Eduards Cīrulis sarunā ar raidījumu gan bija atturīgs. “Es tiešām negribētu šo visu komentēt mutiski telefona sarunā,” viņš saka, vienlaikus pauzdams neizpratni, ko gan viņš var komentēt. Jautāts, kāpēc “Brikers Latvija” ražotais bruģis neatbilst valsts standartiem, viņš atsaka: “Dīvaini, kāpēc šis jautājums ir pacēlies, ņemot vērā, ka viss saistībā ar šo jautājumu jau sen ir atrisināts”.

Tikmēr “Aizliegtais paņēmiens” izsaka cerību, ka šis gadījums būs brīdinājums arī citiem būvmateriāu ražotājiem.