Vēzis ir nopietna diagnoze, bet ne spriedums, ja pacientiem tiek nodrošināta pareiza ārstēšana un medikamenti, pārliecināta 37 gadus vecā Daiga. Viņa jau desmit gadus sirgst ar īsto policitēmiju. Tā ir reta kaulu smadzeņu asinsradošo šūnu slimība, kuras dēļ samazinās asins plūsma, ko medicīniski dēvē par viskozitāti. Tomēr – ja tiek piemeklēti atbilstoši medikamenti, cilvēks spēj dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

“Man šķiet, gads jau bija, kad lietoju roferonu, un mēs tā kā atvasīti jau sākām plānot, un tad, viss – vienā jaukā dienā tas roferons ir noņemts nost, viss!

Viņš ir izņemts un vairs nav apgrozībā. Un tas nozīmē, ka tev ir jāatgriežas atpakaļ pie “ķīmijas”, un, protams, tas sapnis par bērniņu pazūd,” stāstīja Daiga Ozoliņa.

Daigas pieminētā “ķīmija” ir medikaments, kuru īstās policitēmijas pacientiem kompensē valsts. Jau gadiem ilgi. Tikmēr Lietuvā un Igaunijā cilvēki, kuri sirgst ar šo diagnozi, bez maksas saņem mūsdienīgas zāles – "Besremi", kas Latvijā nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā. Medikaments vienam pacientam mēnesī izmaksā no 2000 līdz 3000 eiro. Cena atkarīga no piegādātāja. 

Daiga ar asarām acīs stāsta, ka nav varējusi samierināties, tāpēc nolēmusi tiesāties ar valsti, lai tiktu pie zālēm. Pirmā tiesa ir zaudēta, bet ir iesniegta apelācija. 

Uz labvēlīgu tiesas lēmumu cer arī 30 gadus vecā Anda. Viņai 2019. gadā atklāja ļaundabīgu audzēju olnīcās ceturtajā stadijā, turklāt vēža šūnas jau bija sākušas izplatīties jaunās sievietes ķermenī. 

“Olnīcu vēzis ir ļoti agresīvs, un tas “saēd” pa dienām. Dotajā brīdī, paldies Dievam, viss ir labi. Arī konsīlija lēmuma izvēlētās zāles ir ļoti atbilstošas un manā gadījumā – ar labvēlīgu risinājumu,” atklāja Anda Kivliša.

Nepieciešamās zāles jāsarūpē pašai. Mēnesī tās izmaksā 4722 eiro un 74 centus, gadā – gandrīz 57 000 eiro.

Lai Anda varētu pilnvērtīgi dzīvot, tiek meklēts līdzcilvēku atbalsts labdarības platformā “Ziedot.lv”.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders skaidroja, ka, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijā ir zemākie valsts atvēlētie līdzekļi veselības aprūpei. Ar mazāku finansējumu diemžēl neesot iespējams nodrošināt tikpat lielu pakalpojumu klāstu vai, šajā gadījumā, medikamentu nodrošinājumu, kā tas ir mūsu kaimiņvalstīs.

“Tev tiek dota cerība, tad vēl jāiet cauri tādam kā pazemojumam un jālūdzas, lai tev šīs zāles piešķir un kompensē. Un tad rodas jautājums – vai tu vispār esi vajadzīgs valstij?” pauda Anda. 

Nacionālajā veselības dienestā (NVD) skaidroja, ka, izvērtējot individuālus pieprasījumus zāļu kompensēšanai, vadās pēc Ministru kabineta (MK) noteikumiem – ''Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība''. Tā apstiprināta pirms 15 gadiem. 

“Ir divi kritēriji, kuros mēs varam piešķirt zāļu kompensāciju. Tātad, ja kompensējamo zāļu sarakstā nav nevienas zāles konkrētās diagnozes ārstēšanai vai gadījumos, kad pacientam noteiktās diagnozes nav iekļautas šo noteikumu pirmajā pielikumā un attiecīgās slimības ārstēšanā bez konkrēto zāļu lietošanas nav iespējams uzturēt pacienta dzīvības funkcijas,” norādīja NVD Zāļu analīzes un plānošanas nodaļas vadītāja Inese  Čudare.

Mediķu ieteiktās zāles ne Andai, ne Daigai un vēl desmitiem cilvēku valsts neapmaksās, jo kompensējamo zāļu sarakstā ir atrodami līdzīgi medikamenti. 

“Tas būtu ļoti ideāli, ja mēs varētu nodrošināt pēc iespējas lielākam cilvēku lokam visu nepieciešamo. Bet mums ir uzdevums nodrošināt maksimāli efektīvu veselības aprūpi atvēlēto valsts budžeta līdzekļu ietvaros,

bet es piekrītu, ka, iespējams, ir jāpārskata arī šie noteiktie kritēriji. Bet tas varētu būt Veselības ministrijas kompetences lauks,” skaidroja Čudare. 

Patlaban par valsts apmaksātām zālēm tiesvedības ceļā cīnās septiņi onkoloģijas pacienti, taču ir skaidrs, ka brīnumi nenotiks; pagaidām visas tiesvedības ir zaudētas. Tikmēr labdarības organizācijā “Ziedot.lv” līdzcilvēku palīdzību gaida vēl 16 onkoloģijas pacienti. Kopējā summa, kas nepieciešama zālēm un dažādām medicīniskām manipulācijām ir vairāk nekā pusmiljons – 650 458 eiro. Cik ilgi ziedotāji uzņemsies valsts funkciju – rūpēties par saviem pilsoņiem?