Normatīvais regulējumu attiecībā uz skolotāju jaunajām algām Ministru kabinets pieņēma jūlijā. Tad izstrādātajā modelī tika veiktas korekcijas, un pašvaldības nevarēja savlaicīgi veikt nepieciešamos aprēķinus, skaidroja Dundure.
Turklāt, saņemot aprēķinus augusta pēdējās dienās, bija redzams, ka tajos ir kļūdas. Rezultātā pašvaldība saņēma aprēķinu novēloti – septembra beigās. Tāpēc dažviet nācās pieņemt lēmumu izmaksāt atalgojumu no pašvaldību līdzekļiem.
Lai turpmāk novērstu šādu situāciju, ka informācija līdz pašvaldībām nonāk novēloti un normatīvie akti pieņemti pārāk vēlu, Pašvaldību savienība un valdība ikgadējā domstarpību un vienošanās protokolā iekļāva punktu, ka pedagogu algas ietekmējošus normatīvos aktus Izglītības ministrijai jāizstrādā līdz 31.maijam.
Jau ziņots, ka valdība jūlijā apstiprināja skolotāju atalgojuma reformas ieviešanu un algas palielināšanu pakāpeniski no šī gada 1.septembra. Reformas rezultātā minimālo atalgojumu par vienu pedagoģisko likmi palielinās no pašreizējiem 420 eiro līdz 680 eiro, taču vienlaikus tiek pārskatītas skolēnu un pedagogu skaitliskās proporcijas un pedagogu darba slodzes.
Jaunajā, 2016./2017. mācību gadā pedagogu atalgojuma palielināšanai pašvaldībām ir piešķirts nozīmīgs papildu finansējums šā gada četriem mēnešiem, bet 2017.gadā skolotāju atalgojumam papildus plāno novirzīt ap 47 miljoniem eiro. Savukārt Pierīgas pašvaldības, lai saglabātu pedagogu atalgojumu iepriekšējā līmenī, trūkstošo finansējumu meklēja savos budžetos.
Jaunajā, 2016./2017. mācību gadā pedagogu atalgojuma palielināšanai pašvaldībām ir piešķirts nozīmīgs papildu finansējums šā gada četriem mēnešiem, bet 2017.gadā skolotāju atalgojumam papildus plāno novirzīt ap 47 miljoniem eiro.
