Krievijas sāktais karš Ukrainā parādīja, ka gan sabiedriskos medijus, gan komercmedijus vajadzētu uzskatīt par kritisko infrastruktūru un tos stiprināt tāpat kā valsts aizsardzību, atzīmēja Siksnis, atgādinot, ka jau kopš kara sākuma iezīmējās lielie dezinformācijas riski. 

Tiesa, sabiedrība ne vienmēr izpratusi sabiedrisko mediju lomu un nozīmi demokrātiskā valstī. “Es domāju, ka līdz galam nav izpratnes. Negribu vainot politiķus, vienkārši ir vairāk jāskaidro sabiedriskā medija loma un nozīme. To [SEPLP] mēs esam arī apņēmušies darīt kopš pirmās dienas,” piebilda Siksnis. 

Tikmēr abas koncepcijas – gan sabiedrisko mediju jaunais finansēšanas modelis, gan Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošana – ir “iestrēgušas” Saeimā un nekust uz priekšu, atzina SEPLP vadītājs. Viņš norādīja, ka pirmajā SEPLP darbības gadā padome tikusi galā ar uzdevumiem. Taču patlaban nav izprotams, kādēļ sabiedriskā medija attīstības jautājumi palikuši Saeimas gaiteņos un vai par tiem lems šis vai jau nākamais sasaukums.