Par sabiedrisko mediju apvienošanu tiek runāts jau daudzus gadus, un arī šoreiz ir daudz jautājumu, kuros trūkst vienprātības, jo abiem medijiem ir atšķirīga struktūra, tradīcijas, prioritātes un citi parametri. Tomēr SEPLP vadītājs Jānis Siksnis uzskata, ka laika gaitā ir mainījušies vairāki nozīmīgi faktori, kas ļauj domāt, ka šoreiz apvienošana varētu būt veiksmīga.
"Manuprāt, paši mediji ir daudz labāk sapratuši, kāds ir potenciāls šādām kopīgām lietām. Tas ir viens. Un otrs ir no politiķu puses – salīdzinot ar izpratni 2012. un 2013. gadā, kad tika rakstīta iepriekšējā koncepcija, ir daudz lielāka izpratne par to, ka stipri sabiedriskie mediji ir nacionālās valsts drošības jautājums," stāstīja Siksnis.
Kā būtisku nosacījumu gan viņš, gan abu mediju vadītāji min nepieciešamību vienoties arī par jaunu sabiedriskā medija finansēšanas modeli. Lai sasniegtu Baltijas valstu līmeni, Latvijai piecu gadu laikā sabiedrisko mediju finansējums būtu jāpalielina par vismaz 10 miljoniem eiro.
"Ja mēs, valsts kopumā, nenolemsim, ka arī Latvijā vajadzētu tomēr būtiski pietuvoties Eiropas vidējam līmenim un sekot vismaz mūsu kaimiņu piemēram – lietuviešiem un igauņiem –, kuri to ir izdarījuši pirms vairākiem gadiem, tad es no tā vienotā medija, ja godīgi, ļoti lielu jēgu neredzu.
Ja akceptē apvienošanu, bet neakceptē nekādu papildu finansējumu, tad tas ir daudz grūtāks, stresaināks process, kura gaitā mēs pat nevaram iedomāties, kas notiks," uzsvēra Siksnis.
Finansējuma jautājums ir svarīgs tāpēc, ka abiem medijiem ir aktuāli ieguldījumi gan infrastruktūrā un tehnoloģijās, gan arī cilvēkresursos. Algu līmenis abos medijos ir atšķirīgs, un tas, kā to līdzsvarot, būs viens no jautājumiem, kas būs jārisina jaunajai valdei, kad mediju apvienošana būs notikusi. LTV algas ir augstākas nekā Latvijas Radio, taču arī LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede atzīst, ka televīzija izjūt konkurences saasināšanos par darbaspēku.
"Mums ir jācīnās ar novecojušām tehnoloģijām, un tas ir mūsu izaicinājums. Tam īsti nav tik ļoti liels sakars ar apvienošanos, bet tas ir mūžīgais televīzijas dienaskārtības jautājums. Tāpat kā radio mēs jūtam konkurenci darbaspēka tirgū. Mēs skatāmies uz pētījumiem attiecībā uz atalgojumiem tur, kur tie ir salīdzināmi. Mēs redzam dramatiskas atšķirības. Mēs redzam, ka mūsu cilvēkus pārpērk ne tikai mediji, mums ir jākonkurē jau ar informācijas tehnoloģiju nozari," stāstīja Priede.
Viens no tradicionāli sarežģītajiem jautājumiem mediju apvienošanās kontekstā ir mājvieta. LTV vadītājs Priede norādīja, ka televīzija savas attīstības iespējas Zaķusalā ir izsmēlusi, infrastruktūra ir novecojusi un televīzijai akūti nepieciešamas papildu telpas. Tāpēc LTV drīzāk atbalstītu jaunas ēkas būvniecību abu sabiedrisko mediju vajadzībām. Arī Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne norādīja, ka Radio noderētu jaunas, modernas papildu telpas, tomēr atrašanās Doma laukumā Radio ir svarīga.
"Doma laukuma ēka ir ļoti vērtīga un svarīga mūsu darbībai. Gan operatīvai darbībai tieši ziņu procesa nodrošināšanai, gan, protams, unikālās pirmās studijas dēļ. Līdz ar to mēs saskatām, ka tomēr šis modelis varētu būt dalīts – saglabājas ēka Doma laukumā vai nu Radio, vai vēl kādu funkciju vajadzībām, un tad ir jauna ēka citur, iespējams, kurā darbojas televīzija un dažādi projekti, un varbūt citas struktūrvienības," klāstīja Klapkalne.
Mediju eksperte Anda Rožukalne savukārt uzsvēra, ka jebkurā gadījumā apvienošanas procesā prioritāri jāvērtē, kas ir sabiedrības interesēs. Tiesa, tas nebūs vienkārši, jo sabiedrības uzskati ir ļoti fragmentēti.
Galvenie ieguvumi no sabiedrisko mediju apvienošanas būtu labākas attīstības iespējas un efektīvāka sadarbība satura veidošanas jomā. SEPLP abu mediju apvienošanas koncepcija ir jāizstrādā pusgada laikā no darbības uzsākšanas, tātad līdz 4. februārim. Taču tās veidošanā iesaistītās puses atzīst, ka tās īstenošana lielā mērā atkarīga no uzņēmuma nākamās valdes.
KONTEKSTS:
Saeima pirms vairāk nekā gada atbalstīja ilgi muļļāto Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, kas stājās spēkā šī gada 1. janvārī. SEPLP tika uzdots izstrādāt sabiedrisko mediju apvienošanas plānu un finansēšanas modeli, par ko deputātiem likumprojekta izstrādes laikā neizdevās vienoties.
