Gunārs ir 83 gadus vecs pensionārs, kuram ļoti interesē notiekošais Latvijas sabiedrībā un politiskajā dzīvē. Pērn viņš jau sūdzējās par, viņaprāt, netaisnīgo attieksmi pret senioriem, jo viņu viedokli neiekļauj aptaujās par politisko dzīvi un partiju reitingiem.
Bet joprojām tiek piesauktas aptaujas, kurās prasīts viedoklis cilvēkiem līdz 62 gadu vecumam.
“Kamēr man ir balsošanas tiesības, es esmu pilnvērtīgs! Kur ir mūsu tiesības pensionāriem? Savas domas man vairs neprasīs?” sašutumu pauda Gunārs.
62 gadu robežšķirtnes ieviešana ir pamatīgi aizkaitinājusi ne vienu vien cilvēku, no kuriem daudzi vēl nav pat pensijas vecumā.
Tiesībsarga biroja Komunikāciju un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa atzina, ka sabiedrības domas aptaujas ir mārketinga pētījumi.
“Mārketinga pētījumā to, ko grib noskaidrot, nosaka pasūtītājs. Viņš ir tas, kurš nosaka, tieši kura mērķa grupa viņu interesē. Ja viņš pasaka, ka viņu interesē no 18 līdz 30 gadiem, tad pēta to, ja viņš pasaka, ka viņu interesē no 45 līdz 70, tad pēta citu grupu. Līdz ar to tas ir pasūtītāja pamatojums, kāpēc viņam vajadzīga konkrētā mērķa grupa,” klāstīja Siliņa.
Viņa gan piebilda, ka būtu korekti jānorāda, ka tās nav sabiedrības domas aptaujas, bet tie ir respondenti vecuma grupā no 18 līdz 62 gadiem.
“Ja runa ir par vēlēšanām valstī, tad, protams, būtu tikai godprātīgi šajā grupā iekļaut visus tos, kuri ir balsotāju vecumā. No 18 gadiem līdz laimīgām beigām,” atzina Siliņa.
Bet cilvēkam nav tādu pamattiesību, ka viņam obligāti jābūt iekļautam pētījumā, šādas pamattiesības nav, norādīja Siliņa.
Tiesībsarga birojs uzskata, ka nav nekādu problēmu vai pārkāpumu, kamdēļ pasūtītājs nedrīkstētu noteikt vecuma ierobežojumu, pasūtot aptaujas. Vienīgi - ne gadījumos, ja aptaujas rezultāti tiek pasniegti kā visas sabiedrības viedoklis.
